Jaunumi ES fondu uzraudzības projektā

1. jūlijs, 2024 pl. 1:22

Projekta īstenošana 2024. gadā ir pusē – projekts ilgs līdz 2025. gada jūnija beigām. Projekts nodrošina septiņu NVO iespēju kvalitatīvi piedalīties 10 dažādu ES fondu uzraudzības komitejās un apakškomitejās — sagatavoties un apmeklēt sēdes, izteikt priekšlikumus rakstiskajās procedūrās, piedalīties saskaņošanā par izteiktajiem priekšlikumiem. Projekta pirmajā gadā projekts ar regulārām informatīvām sanāksmēm projektā iesaistītajām organizācijām (uz tām uzaicinot valsts iestāžu un citu NVO pārstāvjus) ir ļāvis organizācijām labāk saprast ES fondu arhitektūru un pašreizējās iesaistes iespējas, kā arī regulāri komiteju sēdēs pieteikt NVO un sociālajiem uzņēmumiem svarīgus jautājumus.

Papildus aktivitātes:

1) sadarbībā ar organizāciju “Zaļā brīvība” un Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisiju noorganizēja konferenci Saeimā ““Tā ir arī mūsu nauda! Ko darīt, lai Eiropas Savienības fondu investīcijas Latvijā būtu pārdomātākas?” un atskaitījās par savām aktivitātēm Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai,vienojoties apvienot spēkus tam, lai labāk sekotu līdzi ES fondu investīcijām (agrāk Saeima nebija iesaistīta ES fondu uzraudzībā).

2) nodrošināja regulāru informāciju par ES fondos aktuālajām jautājumiem MK-NVO sadarbības memoranda padomes organizācijām (reizi mēnesī, sākot ar 2024. gada janvāri), kā arī šai padomei īpašā sēdē atskaitījās par darbu, liekot pamatu jaunai atskaitīšanās sistēmai arī citiem MK-NVO sadarbības padomes deleģētajiem locekļiem.

3) palīdzēja risināt sistēmiskas problēmas, kas izriet no tā, ka uzraudzības komitejās iesaistītajiem NVO pārstāvjiem tiek noteikts valsts amatpersonas statuss un nav skaidrs no tā izrietošais pienākumu apjoms. Sadarbībā starp projekta partneriem, VID, KNAB un Finanšu ministriju taps jaunas vadlīnijas par to, kā šo problēmu risināt, kā arī sagatavoti priekšlikumi likuma grozījumiem. Tāpat projekts izgaismoja un palīdzēja risināt neskaidrības, kas izriet no interešu konfliktu izpratnes ES Finanšu regulā.

4) panāca to, ka ne tikai industriju pārstāvošās, bet arī sabiedriskā labuma NVO var jēgpilni piedalīties diskusijās par tā saucamo ES fondu elastības finansējumu un finansējuma pārdalēm (līdz tam šādas pārdales nebija caurskatāmas). Savā otrajā gadā projekts fokusēsies uz šādiem papildus jautājumiem:

mācību materiālu sagatavošanu tām organizācijām un aktīvistiem, kuri tikai sāk uzraudzīt ES fondus;
sistēmisku pārmaiņu piedāvāšanu Finanšu ministrijai un Eiropas Komisijai par to, kā padarīt jēgpilnāku sabiedrības iesaisti NVO fondu programmēšanā, īstenošanā un ietekmes vērtēšanā;
diskusijās par ES fondu jēgpilnu investēšanu ar Latvijas plānošanas reģioniem.