Standartu ieviešana un sertifikācija palīdz uzņēmumam augt

Latvijas Kvalitātes Biedrība

Standartu ieviešana un sertifikācija palīdz uzņēmumam augt

A.Alksne,
BM Trada Latvija

Kvalitātes vadības sistēmu sertifikācija pēc starptautiskās standartu organizācijas standarta (ISO) 9001 bija jaunums un aktualitāte 90.gadu beigās, kad sertifikācijas bizness ienāca Latvijā. Motivācija šo sertifikātu iegūt bija apliecinājums uzņēmuma prestižam, reputācijai, kā arī noderēja partneriem un investoriem, lai uzsāktu sarunas par sadarbību. Lielākoties šo standartu izmantoja ražošanas uzņēmumi, bet arvien vairāk to sāka ieviest un sertificēt arī ar pakalpojumu nozari saistīti uzņēmumi. Kas ir mainījies pēdējo divdesmit gadu laikā? Uzņēmumi ir kļuvuši daudz praktiskāki un uz sertifikāciju skatās kā iespēju atvērt jaunus tirgus ārpus Latvijas, ja viņiem to patiešām prasa partneri, potenciālie klienti. Uzņēmumi, kuri strādā uz vietējo tirgu, bieži vien pieprasa  publiskās kapitālsabiedrības un multinacionālo korporāciju pārstāvniecības, kā arī valsts un pašvaldību iestādes iepirkumos. Protams, katrā nozarē ir sava specifika un pieprasījuma apjoms pēc sertifikātiem. Arvien mazāk uzņēmumu izvēlas sertifikāciju prestiža dēļ vai sevis pašu dēļ - kā apliecinājumu kādam no standartiem atbilstošai darbības praksei.

Šo gadu laikā standarti, kuri ir piemērojami ikvienai organizācijai, piemēram, kvalitātes vadības, vides pārvaldības un darba drošības standarti, ir mainījušies un kļuvuši daudz pietuvinātāki reālai uzņēmējdarbības praksei, saprotamāki un uzturēšanā vieglāki. Tas nenozīmē, ka kvalitāte ir samazinājusies, tas nozīmē, ka uzņēmums šajā mainīgajā vidē pielieto dažādas metodes un formas, lai rūpētos par savu pakalpojumu un produktu kvalitāti un ne vienmēr visam jābūt dokumentētam. Tomēr, kā rāda mūsu uzņēmuma pieredze auditos, daudz vienkāršāk, īpaši ražojošiem uzņēmumiem, ir dokumentēt procesu, jo tad ir iespējams analizēt, kurā procesa sadaļā notiek kļūdas, kas par to atbildīgs un kas ir jādara, lai tās vairs nepieļautu. Standarti nav zaudējuši savu pamatbūtību, ka uzņēmumiem, strādājot pie pakalpojumu sniegšanas vai produktu ražošanas, vispirms ir jāplāno (plan), tad jāveic darbības (do), jāpārbauda rezultāts (check) un tad jālabo kļūdas vai jāpilnveido process (act).

Ļoti interesanti ir standarti, kas konkrēti risina kādu uzņēmuma problēmu, piemēram, informācijas drošību – ISO 27000. Ikviens var iegādāties standartu un pārbaudīt vai, piemēram, uzņēmumā ir veidi, kā nokontrolēt informācijas drošību, jo standarts paredz vairāk nekā 70 dažādus kontroles punktus, kuriem jābūt uzņēmuma redzeslokā. Klienti, izvēloties IT pakalpojumus, datu centrus, programmētājus un sadarbojoties ar valsts iestādēm, vēlas būt droši, ka dati nenoplūdīs un sertifikāts to apliecina. Trešo pušu audita laikā, kurā tiek pārbaudīta atbilstība standartam, sertifikācijas iestāde uz piemēru pamata arī pārliecinās, kā sistēma strādā realitātē, nevis tikai uz papīra. Tādēļ klienti arī uzticas sertifikātiem un pieprasa tos uzrādīt, pirms tiek noslēgts darījums.

Piemēram, ieviešot energopārvaldības standartu ISO 50001, uzņēmums var ietaupīt lielāko daļu energoresursus, tātad maksāt mazākus rēķinus. Uzņēmums ne tikai mēra ēku energopatēriņu, bet arī autoparka, ražošanas procesa, darbinieku, piegādātāju, klientu, ja nepieciešams, u.c. procesu energoefektivitāti. Sistēma paredz apzināties galvenos patērētājus uzņēmumā, pastāvīgi saskaitīt visu energoresursu patēriņu – elektrību, ūdeni, siltumu, gāzi, patērēto šķeldu utt., kā arī tās ietvaros analizē, kādēļ patērējam vairāk vai mazāk un pie kādiem nosacījumiem. Šo standartu šobrīd valsts prasa lielajiem uzņēmumiem (vairāk kā 249 darbinieki un liels apgrozījums) un lielajiem elektroenerģijas patērētājiem (vairāk kā 500mgwh gadā).

Vairāk par šo tēmu: https://www.latvenergo.lv/files/news/2_Energoefektivitate_uznemumos_izaicinajumi_un_risinajumi_25.11.2015.pdf

Darbs ar cilvēkiem ir ļoti aktuāls visos standartos, jo bez pareiziem cilvēkiem savā amata vietā, pastāvīgi izglītotiem un motivētiem, uzņēmumam ir ļoti grūti ieviest, uzturēt un pilnveidot jebkādu sistēmisku pieeju. Ja ir uzrakstīta procedūra, ka uzņēmums rīkosies tā vai savādāk, darbinieks bez zināšanām un motivācijas var visu labo uzņēmuma vadības gribu “salaist dēlī”.

Viena no visinteresantākajām sfērām, kur sertifikācija palīdz Latvijas eksportētājiem ieiet jaunos tirgos, ir pārtikas nozare. Šī nozare ir ļoti jaudīga un prasības tajā ir ļoti augstas. Visvairāk prasības nosaka tieši tirdzniecības ķēdes, īpaši ja tām ir izveidoti pašām savi “zīmolu produkti”. Šis ir ļoti jauns un progresīvs segments, jo Latvijā arī maziem ražotājiem jāiemācās strādāt pēc lielo uzņēmumu nosacījumiem.