Latvijas Kvalitātes Biedrība

Kvalitātes vadītājs kā plaša profila speciālists

Materiālu sagatavoja L.Rancāne, balstoties uz Metjū Barsalou (Matthew Barsalou) rakstu „Well rounded. Broader knowledge needed to be employable in quality field”.

Lai strādātu kvalitātes vadības nozarē, nepieciešamas plašas zināšanas.

Jēdziens „renesanses cilvēks” tiek lietots, aprakstot kādu, kurš ir ieguvis vispusīgas zināšanas vai apguvis kvalifikāciju vairāk nekā vienā jomā. Šis jēdziens tāpat apzīmē kvalitātes vadības profesionāli, kurš ne tikai pārvalda kvalitātes vadības jomu, bet arī izprot organizāciju, kurā strādā - tās darbības specifiku.

Humanitārajās zinātnēs ir koncepts, kas pielīdzināms renesanses cilvēka jēdzienam, tas nodēvēts par „septiņām humanitārajām zinātnēm”. Humanitārās zinātnes ir sadalītas loģikā, gramatikā un retorikā ar aritmētikas, mūzikas, ģeometrijas un astronomijas apakšprogrammām. Kvalitātes vadītājam nav jāsaprot mūzika vai astronomija, lai veiktu savus ikdienas pienākumus, bet viņam vai viņai jāpiemīt vispārējai sagatavotībai, kas iegūta caur formālo izglītību, apmācībām un pieredzi vai visu šo trīs komponentu apvienojumam.

Mūsdienu globalizācijā pārmaiņu temps ir paātrinošs, un joprojām ir iespējams izjust 2008.gada ekonomiskās lejupslīdes ietekmi. Organizācijas ir samazinājušās, vienlaikus palielinot darbinieku pienākumu apjomu. Savukārt, lai spētu pielāgoties šīm izmaiņām, kvalitātes vadības profesionāļu izmantoto instrumentu lokam jākļūst arvien plašākam. Pēdējās desmitgades laikā kvalitātes vadītajiem bijis jāapgūst dažādas metodikas, piemēram, Lean, Six Sigma u.c.. Tāpat vēlams pārzināt dažādus ISO standartus, mācēt integrēt to prasības. Turklāt tagad arvien vairāk zināšanu jāapgūst īsākā laika periodā.

Šodien mazāks skaits darbinieku veic vairāk pienākumu, kā tas bijis iepriekš. Tas ietekmē ne tikai organizācijas konkurētspēju globālajā tirgū, bet arī kvalitātes vadītāju konkurētspēju darba meklējumos. Izmaiņas pieprasīja arī pielāgošanos jaunajai situācijai, un tie, kuri to nespēja, ātri vien atpalika.

Septiņas kvalitātes prasmes

Kvalitātes vadības nozarē pastāv zināšanu kopums, kas ikvienam kvalitātes vadītajam būtu jāpārzina. Tomēr, lai pienācīgi veiktu šo darbu, ar to vien nepietiek. Nereti veiksmīgi kvalitātes vadītāji pārvalda kvalitātes vadības pamatzināšanu kompleksu, tomēr ir ar vāju biznesa nozares izpratni vai pat nepārzina sava uzņēmuma piedāvātos produktus vai pakalpojumus.

Tāpat kā humanitārajās zinātnēs, arī kvalitātes vadībā ir septiņas jomas, kurās arī kvalitātes vadītajiem būtu jābūt zinošiem. Zemāk esošajā tabulā attēlotas septiņas disciplīnas, kas veido pamatzināšanu kopumu, tostarp Edvarda Deminga (W. Edwards Deming) absolūtu zināšanu sistēmas elementi. Pastāv zināma dublēšanās starp šīm septiņām kvalitātes prasmēm un kvalitātes vadītāja nepieciešamo pamatzināšanu kopumu, tomēr šīm septiņām kvalitātes prasmēm vajadzētu papildināt pamatzināšanas, nevis aizstāt tās.

Pamatzināšanas

Deminga absolūtu zināšanu sistēma

Bizness

Industrija

Kvalitātes rīki

Sistēmas novērtēšana

Kompetences teorija

Zināšanas par variācijām

Psiholoģija

Finansēšana

 

Materiāli

7 kvalitātes instrumenti

Procesi

Epistemoloģija

Statistika

Motivēšana

Grāmatvedība

 

Ražošanas metodes

Produktu kvalitātes plānošana (APQP)

Sistēmas elementi

Zinātniskā metodika

Statistiskā procesu kontrole (SPC)

Līderība

Pirkumu lēmumu pieņemšana

 

Loģistika

Kontroles plāni

Ieinteresēto pušu identificēšana

Zināšanu virzīta lēmumu pieņemšana

Mērījumu sistēmas analīze (MSA)

Kvalitātes izmaksas

Apkalpošana

 1.tab. Septiņas kvalitātes prasmes

Septiņas kvalitātes prasmes
1. Kvalitātes vadības praktiķim jāpārzina biznesa vadības pamati.

Šeit iekļaujamas zināšanas un prasmes par vairākām jomām – māka novērtēt inventāra pirkšanas lietderību, grāmatvedības pārzināšana, kā arī spēja pieņemt lēmumus par pirkumu izdarīšanu. Tas nenozīmē, ka katram kvalitātes vadītājam vajadzētu būt grāmatvedim un jāsaprot dubultās grāmatvedības principi, bet viņam vai viņai būtu jābūt spējīgam darboties konkrētajā grāmatvedības sistēmā. Tas nozīmē izpratni par izmaksu centru un to, kā organizācijas grāmatvedības sistēma ir integrēta uzņēmuma resursu plānošanas sistēmā.

2. Kvalitātes vadītājam jāizprot industrija, kurā tas strādā.

Kvalitātes vadītājam, kuram dots uzdevums uzlabot restorāna sniegto servisu, jāsaprot restorānu nozare, ēdiena sagatavošanas principi, pasūtījumu pieņemšana un jābūt idejām par to, kā nodrošināt pozitīvu klienta pieredzi. Savukārt kvalitātes vadītājam ražošanas uzņēmumā būtu jāsaprot, kā notiek detaļu ražošana un kā tiek izmantoti materiāli. Tas, protams, nenozīmē to, ka mehāniskās darbnīcas kvalitātes vadītājam būtu jābūt metalurgam vai mašīnistam, bet vismaz nojausmai par metālapstrādes principiem un materiālu īpašībām ir jābūt. Īpaši svarīgi tas ir, pārslēdzoties no vienas industrijas uz citu – automobiļu industrijas ISO/TS 16949:2009 standarts nav tas pats, kas aviācijas industrijas AS9100 kvalitātes vadības vai ISO27001 standarts.

3. Kvalitātes vadības praktiķim jāspēj pārvaldīt savas profesijas instrumentus.

Kvalitātes vadītājam jābūt zināšanām par Kaoru Išikavas (Kaoru Ishikawa) 7 kvalitātes instrumentu praktisku izmantošanu, kā arī par virkni citu instrumentu pielietošanu savā darbā, tostarp Išikavas un Pareto diagrammas, izkliedes diagrammas, pārbaudes lapas, kontroles tabulas, histogrammas un stratifikācijas. Šie rīki ir vienādi piemēroti un izmantojami gan ražošanas, gan pakalpojumu sniegšanas nozarēs.

Ir arī sarežģītāki instrumenti un metodes, kas jāpārzina, piemēram, farmācijas rūpniecībā vai medicīnisko iekārtu ražošanā iesaistītajiem jābūt zinošiem par labu ražošanas praksi. Papildus ir nepieciešama izpratne par kontroles plānu sastādīšanu un kvalitātes vadības sistēmām.

Daudzo kvalitātes vadības instrumentu pārzināšana ir būtiska, lai spētu pilnvērtīgi izpildīt kvalitātes vadītāja amata pienākumus un saglabātu nodarbinātību. Pārlieku specializēts kvalitātes vadītājs varētu sastapties ar grūtībām, ja pēkšņi jāatrod jauns darba devējs.

Papildus minētajam, ir sfēra, kas kvalitātes vadītājiem būtu jāpārzina – Deminga absolūtu zināšanu sistēma. Savā grāmatā „Mūsdienu ekonomika” Demings apraksta šo sistēmu, kas sastāv no četrām daļām:
-     sistēmas novērtēšana;
-     zināšanas par variācijām;
-     dziļo zināšanu sistēma;
-     psiholoģija.

Pastāv zināma pārklāšanās starp Deminga absolūtu zināšanu un kvalitātes vadītāja pamatzināšanu kopumu. Piemēram, statiskā procesa kontrole ir daļa no pamatzināšanu kopuma un var tikt uzskatīta arī kā kvalitātes vadības pamatu sastāvdaļu. Tomēr tam nav nozīmes, kurā no kategorijām šīs zināšanas tiek iekļautas, jo būtiska ir kvalitātes vadītāja spēja izprast viņa rīcībā esošo informāciju un atbilstoši to pielietot.

4. Pirmais Deminga absolūtu zināšanu sistēmas elements ir sistēmas novērtēšana.

Šis ir īpaši būtiski kvalitātes vadītājiem, kas mēģina uzlabot ražošanas procesu vai aprakstīt pakalpojuma sniegšanas procesu. Ir jāspēj identificēt un izprast sistēmas uzbūve. Nevajadzīga norises izņemšana no procesa var radīt katastrofālas sekas, ja tā ir bijusi kritiska. Ja procesā nepieciešams veikt izmaiņas, ir jāspēj identificēt tajā iesaistītās puses un jāsaprot to vajadzības konkrētajā procesā.

Process var būt daudz vairāk par to, kas aprakstīts formālajā instrukcijā. Piemēram, ražošanas uzņēmuma process var tikt aplūkots, sākot no piedāvājuma sastādīšanas klientam un beidzot ar rēķina apmaksu, ko veic klients pēc pasūtījuma saņemšanas. Šāds process var ilgt gadiem, ja līgumā ir iekļauts iekārtas apkopes pakalpojums. Kvalitātes vadītājs, uzsākot jaunu darbu, var nepārvaldīt visus uzņēmuma procesus, bet viņam vai viņai jābūt izpratnei par to, kas ir process un kā notiek procesa analīze.

5. Kvalitātes vadītājam nav gadiem jāapgūst filozofijas nozare.

Jābūt izpratnei par zinātnisku metodiku. Tas nenozīmē, ka kvalitātes vadītājam būtu jāspēj veikt eksperimenti līdzīgi kā fiziķiem, bet gan kvalitātes vadītājam būtu jāspēj interpretēt datus, kā arī izvirzīt hipotēzes. Lēmumu pieņemšanai jābalstās uz datiem, un kvalitātes vadītājam jābūt spējīgam izvērtēt datus, tāpat kā fiziķim - veikt eksperimentus.

Piemērs: kāds ražošanas uzņēmums veica rūsas ilgtermiņa izpēti, kurā metāla daļas tika sagatavotas, notīrot tās ar šķīdumu, kura sastāvā bija rūsas inhibitors. Tā kā šķīdumā rūsas inhibitora daudzums ikdienas bija atšķirīgs, un netika veikta šī mainīgā komponenta kontrole, izpētes rezultāti nebija izmantojami. Zināšanas par to, kā pareizi eksperiments veicams, palīdzētu novērst šādu resursus patērējošu kļūdu.

6. Būtiskas ir zināšanas par variācijām.

Šajās zināšanās ietilpst statistika, statistiskās procesa kontroles izmantošana un mērījumu sistēmas analīze. Kvalitātes vadītājam ir jāspēj veikt vairāk nekā statistiskus aprēķinus. Kvalitātes vadītājiem ir jāizprot process no variācijas skatupunkta. Konstatējot produkta specifikācijā, piemēram, piecas detaļas, bet katru ar augstu standarta novirzi, tā var būt pazīme, ka ražošanas procesā tiks izgatavotas neatbilstošas detaļas.

Ar izpratni par sekām vien nepietiek - kvalitātes vadītājam jāspēj nogādāt informāciju par variāciju gan mašīnstrādniekam, gan vadībai tā, lai pārliecinātu tos atbilstoši rīkoties. Līdz ar to ir jābūt kaut nelielām zināšanām arī par līderību un motivāciju.

7. Papildus prasmēm motivācijā un līderībā kvalitātes vadītājiem jāspēj veidot komandu.

To ir vieglāk īstenot, ja ir zināšanas par psiholoģiju. Demings savā grāmatā „Mūsdienu ekonomika” rakstījis, ka „Psiholoģija mums palīdz saprast cilvēkus, cilvēku savstarpējo mijiedarbību un apstākļus, klienta un piegādātāja mijiedarbību, skolotāja un skolēna mijiedarbību, vadītāja un padoto mijiedarbību un jebkuru vadības sistēmu”.

Renesanses vīrietis un sieviete industrijā

Visu septiņu kvalitātes prasmju apgūšana var nebūt praktiski iespējama. Tomēr, ja kvalitātes vadītājs vēlas būt veiksmīgs savā karjerā, kaut kāds zināšanu līmenis iepriekš minētajās jomās ir nepieciešams. Džozefs M. Jurans (Joseph M. Juran) brīdinājis, ka „mēs dzīvojam aiz kvalitātes dambjiem”, ar to saprotot laika gaitā pieaugošās klienta gaidas un prasības, kā arī produktu un procesu sarežģītības palielināšanos. Tāpat ir jāpalielinās kvalitātes vadītāja zināšanu līmenim. Lai darītu savu darbu, tiem ir jāizprot septiņas kvalitātes vadības prasmes vienā vai citā formā. Ir nepieciešamas plašas zināšanas, lai to izdarītu.

 

Informāciju sagatavoja Līva Rancāne, balstoties uz Metjū Barsalou (Matthew Barsalou) rakstu „Well rounded. Broader knowledge needed to be employable in quality field”.