Latvijas Kvalitātes Biedrība

Darba aizsardzības risinājumi uzņēmumos. To finansēšana.

J.Jēkabsone,
SIA „Latvijas rūpnieku tehniskās drošības ekspertu apvienība” – TUV Rheinland Grupa
Darba vides, veselības un darba aizsardzības nodaļas vadītāja

Gada pēdējā ceturksnī uzņēmumos veic nākošā gada, dažos pat turpmāko trīs gadu saimnieciskās darbības plānošanu. Varbūt tieši šajā laikā būtu lietderīgi padomāt arī par finanšu plānošanu drošības un veselības veicināšanai darba vietās ne tikai vienam gadam, bet ilgtermiņā. Vai Jūsu uzņēmumā vadošie darbinieki, kas piedalās plānošanas procesā, zina, ka 02.10.2007. MK Noteikumi nr.660 „ Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība” 13.punkts nosaka, ka Darba vides iekšējās uzraudzības plānošanu darba devējs paredz un iekļauj saimnieciskās darbības plānošanā? Bieži vien šis darba vides iekšējās uzraudzības pasākumu plāns dzīvo savu dzīvi tikai uz papīra, bez finansiāla seguma, lai varētu uzrādīt Valsts darba inspekcijai.

Ir teiciens "Laba darbinieku veselība iet roku rokā ar sekmīgu biznesu" par uzņēmumiem, kuri atrodas ilgstoši Latvijas tirgū. Darba vides riska novērtēšana un drošāku un veselīgāku apstākļu veicināšana darba vietā ir svarīga ne tikai, lai uzlabotu darba vietu kvalitāti un darba apstākļus, bet arī tā pozitīvi uzlabo uzņēmuma produktivitāti un konkurētspēju. Uzņēmuma ieguldījums, kas veicina darbinieku labklājību darba vietās, ir rentabls ilgtermiņā. Saskaņā ar jaunāko informāciju ieguldījumi šajā jomā var radīt augstu peļņas koeficientu vidēji 2.2 un diapazonā no 1.29 līdz 2,89.

Labs uzņēmuma vadītājs ir tas, kas gan redz sava biznesa perspektīvu un attīstību, gan redz, kā nodrošināt savā uzņēmumā drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus darbiniekiem.

Uzņēmuma augstākajai vadībai ir ar savu attieksmi jādemonstrē, ka drošības un veselības jautājumi nav mazsvarīgi. Pieredze rāda, ka drošība un veselība darbā - tas ir komandas darbs, kurā iesaistīts ir uzņēmuma vadītājs, uzņēmuma augstākā vadība, vadošie darbinieki, darba aizsardzības speciālists, finanšu vadītājs, kā arī katrs darbinieks individuāli. Tikai tad ir iespējams iegūt labus darba rezultātus, kas uzlabo uzņēmuma darbinieku produktivitāti un peļņu. Ienākot uzņēmuma telpās, jau pirmajās piecās minūtēs var redzēt, kāda ir uzņēmuma drošības un veselības aizsardzības darba kultūra un kāda ir uzņēmuma vadības attieksme pret to. Arī katra darbinieka attieksme un vēlme veikt darbu droši ir būtiski (piemēram - sk.attēlus 1 un 2).

instr 640x480  Instr 1 640x481
Attēls 1                                                         Attēls 2

 

Kādi tad būtu šie instrumenti, kas būtu jāņem vērā plānošanas darba laikā?

Viena no galvenajām būtu likumdošanas bāze, ar kuras palīdzību var ieekonomēt uzņēmuma izmaksas.

2014.gada 6.jūnijā Eiropas Komisija nāca klajā ar jaunu pamatstratēģiju drošībai un veselības aizsardzībai darbā no 2014. līdz 2020. gadam, kas norāda galvenās problēmas un stratēģiskos mērķus attiecībā uz drošību un veselības aizsardzību darbā, kā arī iesaka svarīgākos pasākumus un instrumentus šo problēmu risināšanai un mērķu sasniegšanai. Šīs jaunās pamatstratēģijas mērķis ir palīdzēt uzlabot gan darba kvalitāti, gan apmierinātību ar darbu, vienlaikus vairojot Eiropas uzņēmumu, it īpaši mazo uzņēmumu, konkurētspēju un ražīgumu un samazinot sociālā nodrošinājuma sistēmu izmaksas.

Pamatstratēģija izvirza trīs galvenos uzdevumus drošībai un veselības aizsardzībai darbā:
1.uzlabot pašreizējo drošības un veselības aizsardzības noteikumu īstenošanu, it īpaši veicinot mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu spēju īstenot lietderīgas un efektīvas riska novēršanas stratēģijas,
2.uzlabot ar darbu saistītu slimību profilaksi, pievēršot uzmanību jauniem un potenciāliem riskiem, vienlaikus neaizmirstot pastāvošos riskus,
3.ņemt vērā ES darbaspēka novecošanu.

Iepazīties ar šī dokumenta tekstu var:
http://stradavesels.lv/Uploads/2014/06/12/2014_2020_ES_Darba_aizsardzibas_strategiskie__merki.pdf

Jāpiezīmē, ka arī Latvijā tika aktīvi strādāts šajā jomā, jo 17.04.2008. ar MK rīkojumu nr.213 tika apstiprinātas Darba aizsardzības jomas attīstības pamatnostādnes un attīstības plāns 2008. - 2013.gadam, saskaņā ar iepriekšējo EK izstrādāto stratēģiju 2007.-2012.gadam. 07.07.2014. tika publicēts Informatīvais ziņojums par Darba aizsardzības jomas attīstības pamatnostādņu 2008. - 2013.gadam un Darba aizsardzības jomas attīstības plāna 2011. – 2013.gadam īstenošanu. Pilnu dokumenta tekstu skat. http://www.lm.gov.lv/upload/darba_tirgus/darba_aizsardziba/lm_info_zin_publicets.pdf

Domāju, ka daudzi uzņēmumi piecu gadu periodā piedalījās šajos pasākumos un izmantoja iespēju saņemt bezmaksas konsultācijas un apmācību darba aizsardzības un darba tiesību jautājumos, kā arī LDDK īstenotā projekta ietvaros veica bezmaksas darba vides riska novērtēšanu, pasākumu plāna izstrādi un nodarbināto apmācību bīstamo nozaru uzņēmumos.

Savukārt līdz šī gada beigām ir plānots izstrādāt nacionālo dokumentu, atbilstoši augstāk minētajai EK drošības un veselības aizsardzības pamatstratēģijai 2014.- 2020.

Gribu aicināt jūs sekot līdzi šī dokumenta izstrādes gaitai, kā arī no šī dokumenta izrietošā darba aizsardzības jomas pasākumu plāna īstenošanai, jo saistībā ar to pastāv iespējas izmantot Eiropas Komisijas sniegto finansiālo un tehnisko atbalstu (Eiropas sociālais fonda (ESF), EU-OSHA, Eiropas Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmas (EaSI) atbalsts), saistībā ar OiRA un citu IT balstītu rīku īstenošanu, koncentrējoties uz prioritārajām nozarēm. Tāpat ļoti svarīga ir labas darba aizsardzības prakses apzināšana un pieredzes apmaiņa, kā uzlabot darba apstākļus konkrētām darbinieku kategorijām, kā piemēram gados vecākiem darbiniekiem, nepieredzējušiem gados jauniem darbiniekiem, stažieriem, darbiniekiem ar invaliditāti, sievietēm.

Arī mūsu nodokļu likumdošanā pastāv iespējas nodokļu atvieglojumiem tiem izdevumiem, kas saistīti ar darba aizsardzības jautājumiem. Tā kā uzņēmuma saimnieciskā darbība ir tiešā veidā atkarīga no darbinieku darba rezultāta, tad izdevumi, kas radušies, nodrošinot darbiniekiem nepieciešamos darba apstākļus uzņēmumā, tiek pielīdzināti saimnieciskajiem izdevumiem.
Vēlreiz pārlasām 04.07.2006. MK noteikumus Nr.556 "Likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi”:
1. 42. punkts „ Ar uzņēmuma ienākumu nodokli apliekamo ienākumu nepalielina par izdevumiem, kas rodas, nodrošinot dzeramā ūdens iegādi darbiniekiem darba vietā, kā arī aprīkojot un uzturot darbiniekiem paredzētās atpūtas telpas darba vietās (piemēram, lai uzvārītu kafiju vai tēju vai ieturētu maltīti darba vietā), ja šo telpu aprīkojums vērtējams kā atbilstošs vispārējai mūsdienu izpratnei par labiem darba apstākļiem”
Sakarā ar to, ka 28.04.2009. MK noteikumi Nr.359 „Darba aizsardzības prasības darba vietās” precīzi nenosaka, kā būtu iekārtojama darba vide darba un atpūtas telpās, lai tā kalpotu saimnieciskās darbības veikšanai, tad kādā komforta līmenī tas tiek nodrošināts, ir atkarīgs no darba devēja izpratnes par darbinieku vajadzībām un mūsdienu darba vidi. Darba devējam ir patstāvīgi jāvērtē vai darbiniekiem sniegtais komforta līmenis ir samērīgs un atbilst mūsdienu izpratnei par labiem darba apstākļiem. 
2. 43. punktā teikts, ka ar Apliekamo ienākumu nepalielina par to izdevumu summu, kuru darba devējs ir samaksājis, lai nodrošinātu Darba aizsardzības likuma 7.,8.,11.,12.,14., un 25.pantā noteikto pienākumu veikšanu, kā arī par izdevumiem, kas saistīti ar profilaktiskiem veselības aizsardzības pasākumiem nozarēs, kurās darba apstākļi to prasa (piemēram, izdevumi vakcinēšanai pret ērču encefalītu mežā nodarbinātajiem vai vakcinēšanai pret infekcijas slimībām farmaceitisko un veselības aprūpes iestāžu darbiniekiem).

Tātad, atbilstoši Darba aizsardzības likumam, izdevumi, kuriem netiek piemērots uzņēmumu ienākumu nodoklis:
1. izdevumi, kas saistīti ar darba vides iekšējo uzraudzības nodrošināšanu,
2. izdevumi, kas saistīti ar darba vides riska faktoru noteikšanu un novērtēšanu un darba aizsardzības pasākumu noteikšanu šo faktoru novēršanai vai samazināšanai, ņemot vērā darba vietu izvietojumu un izkārtojumu, darba aprīkojuma izvēli un lietošanu, fizikālo, ķīmisko, psiholoģisko, bioloģisko, fizioloģisko un citu darba vides faktoru iedarbību; darba un ražošanas metožu izvēli un lietošanu, kā arī darba gaitas un darba laika organizāciju; nepietiekama nodarbināto profesionālā sagatavotību un instruēšanu,
3. izdevumi, kas saistīti ar darbinieku aizsardzību pret nopietnām un tiešām briesmām, piemēram, izmaksas pasākumu nodrošināšanai, lai darbinieki atbilstoši savām zināšanām un rīcībā esošajiem tehniskajiem līdzekļiem spētu nodrošināt aizsardzību pret nopietnām un tiešām briesmām,
4. izdevumi, kas saistīti ar pirmo palīdzību un citiem neatliekamajiem pasākumiem. Izdevumi, kas saistīti ar pasākumiem pirmās palīdzības sniegšanai, bīstamo iekārtu avārijas seku ierobežošanai vai likvidācijai, ugunsdzēšanai, nodarbināto un citu personu evakuēšanai, tai skaitā pirmās palīdzības sniegšanai nepieciešamo medicīnisko materiālu minimumu,
5. izdevumi, kas saistīti ar nodarbināto un uzticības personu instruktāžu un apmācību darba aizsardzības jomā, kas tieši attiecas uz viņa darba vietu un darba veikšanu., tai skaitā tematisko apmācību darba aizsardzībā,
6. visi izdevumi, kas saistīti ar MK noteikumu par darba aizsardzības prasību ievērošanu
   1) darba vietās;
   2) lietojot darba aprīkojumu;
   3) lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus;
   4) strādājot ar displeju;
   5) pārvietojot smagumus;
   6) veicot būvdarbus;
   7) drošības zīmju lietošanā;
   8) derīgo izrakteņu ieguvē, tos izurbjot;
   9) virszemes un apakšzemes derīgo izrakteņu ieguvē;
   10) darbā uz zvejas kuģiem;
   11) saskaroties ar ķīmiskām vielām;
   12) saskaroties ar bioloģiskām vielām;
   13) attiecībā uz trokšņa līmeni darbā;
   14) darbā ar azbestu;
   15) attiecībā uz medicīnisko aprūpi uz kuģiem;
   16) saskaroties ar kancerogēnām vielām;
   17) strādājot augstumā;
   18) attiecībā uz citām prasībām, ko regulē Eiropas Savienības direktīvas darba aizsardzībā;
   19) veicot darbus mežsaimniecībā

Arī šo noteikumu prasībās ir daudzas ļoti vispārīgas prasības, līdz ar to šo prasību izpildes finansējums būs atkarīgs no darba devēja izpratnes par darbinieku vajadzībām un mūsdienu darba vidi.

Savukārt 31.03.1998. MK noteikumu Nr. 112 "Noteikumi par ienākumiem, par kuriem jāmaksā algas nodoklis" attiecībā uz ienākumiem, par kuriem nav jāmaksā algas nodoklis 4.2. p. nosaka, ka tie ir darba devēja izdevumi, kas nepieciešami Darba aizsardzības likuma 15., 22., un 25. pantā noteikto darba aizsardzības prasību izpildei.

Tātad, atbilstoši Darba aizsardzības likumam, darba devēja izdevumi par kuriem nav jāmaksā algas nodoklis, atbilstoši ši punkta prasībām ir
1. izdevumi, kas ir saistīti ar obligāto veselības pārbaužu veikšanu tiem nodarbinātajiem, kuru veselības stāvokli ietekmē vai var ietekmēt veselībai kaitīgie darba vides faktori, un tiem nodarbinātajiem, kuriem darbā ir īpaši apstākļi,
2. izdevumi, kas saistīti ar darba devējam noteiktajiem papildus atvieglojumiem tiem nodarbinātajiem, kuriem saskaņā ar normatīvajiem aktiem noteikta īpaša aizsardzība (personām līdz 18 gadu vecumam, grūtniecēm, sievietēm pēcdzemdību periodā, invalīdiem, nodarbinātajiem, kuru veselības stāvokli ietekmē vai var ietekmēt veselībai kaitīgie darba vides faktori; nodarbinātajiem, kuriem darbā ir īpaši apstākļi; nodarbinātie, kuri veic darbu, kas saistīts ar īpašu risku), atbilstoši darba vides riska novērtējumam, kā arī ārsta atzinumam,
3. visi izdevumi, kas saistīti ar MK noteikumu par darba aizsardzības prasību ievērošanu, kas minēt Darba aizsardzības likuma 25.pantā.

Uzmanība būtu jāpievērš izdevumu pareizai kvalifikācijai un attaisnojošo izdevumu pareizai noformēšanai. Kā piemēram, ja darba devējs vēlas noteikt darbiniekiem šos papildus atvieglojumus, atbilstoši Darba aizsardzības likuma 22.pantam, tad, veicot darba vides risku novērtējumu, būtu dokumentāli jāatzīmē konkrētais riska faktors, uz kura pamata šie papildus atvieglojumi tiek piešķirti.

Tāpat šiem darba devēja noteiktajiem atvieglojumiem ir jāatspoguļojas darba aizsardzības pasākumu plānā. Rekomendējams, lai darba aizsardzības pasākumu plānā tiktu norādīti ne tikai darba aizsardzības pasākumi, to īstenošanas termiņi un atbildīgās personas, bet arī atsauce uz konkrēto normatīvu, t.sk. darba aizsardzības likumā 25.pantā minēto MK noteikumu nr. un konkrētais punkts.

Darba vidē ir daudz faktoru, kas var darbiniekam radīt diskomfortu darbā un līdz ar to darba ražīguma ievērojamu samazināšanos. Labs darba aizsardzības speciālists mācēs novērtēt šo faktoru mijiedarbību un novērst šo faktoru potenciālos cēloņus.

Diskomfortu darbā, sāpes var veicināt gan apkārtējā darba vide, darba vieta, piespiedu darba pozas, vienveidīgs darbs, darbs, kur jāpielieto fizisks spēks, kā arī nepareiza darba organizācija, dažādi psiholoģiskie faktori.

Tieši šo faktoru apzināšana un izpratne ir tieši saistīta ar augstākās vadības un struktūrvienību vadītāju prasmēm organizēt un plānot darbu.

Mūsu ikdienas darbā ir saskare ar daudziem uzņēmumiem, kur darba devēji izprot sakārtotas darba vides nozīmīgumu darbinieku darba ražīguma saglabāšanā. Ļoti svarīgi, lai uzņēmuma vadītājs ar savu piemēru demonstrētu, cik būtiski uzņēmumā ir strādāt droši. Svarīga ir jebkura darbinieka personīgā attieksme strādāt droši un nekaitējot savai veselībai ilgtermiņā. Tāpat dažādi veselības veicināšanas pasākumi darba vietās būtu vēlami kā drošas uzņēmuma darba kultūras demonstrējumi, piemēram, periodiskas atpūtas pauzes ar kopēju vingrošanu. Bieži šādi pasākumi nemaz neprasa finansiālu ieguldījumu, bet mūsu pašu personisku attieksmi un aktīvu darbību.