Latvijas Kvalitātes Biedrība

Produktu atbilstības novērtēšana

M.Zelmenis,
SIA "No manis" valdes priekšsēdētājs

Šis raksts nav sagatavots ar nolūku skaidrot kādas konkrētas nianses produktu sertifikācijā, skaidrot kārtību, vajadzīgos dokumentus utt., bet informatīvi atgādināt par situāciju Latvijā un biežākajām problēmām. 

2003. gadā veicu pētījumu, kas bija saistīts ar pārtikas industriju un Latvijā tirdzniecībā esošu produktu kontroli. Kopš tā laika situācija nav mainījusies, tā nav attiecināma tikai uz kādu atsevišķu nozari, bet visām kopumā — produktu pārbaudes principā tiek veiktas tikai pēc patērētāju vai konkurentu sūdzībām. Kamēr visi klusē, tirgū esošie produkti Latvijā ir uz ražotāju un izplatītāju sirdsapziņas. Paļaujoties uz to, ka sūdzību drīzāk nebūs, produktu pārbaudes un sertifikācija, atbilstības pierādīšana (kam tāda ir obligāta), nereti tiek apieta, jo pietrūkst vispārējas informācijas par to, kādām produktu grupām ir īpašas prasības, kam ir veicama sertifikācija, atbilstības novērtēšana, testēšana vai līdzīgas darbības, lai kā tās kurā gadījumā tiktu nosauktas. Lieli uzņēmumi ar daudzu gadu pieredzi, ārvalstu uzņēmumu filiāles Latvijā par prasībām parasti ir informēti, bet ļoti daudz jauno uzņēmumu sāk strādāt nezinot, ka viņu izvēlētajā nozarē nepietiks ar sastāvdaļu iepirkšanu, komplektēšanu, varbūt vēl kaut kā sava pievienošanu pirms laišanas tirgū. Latvijā esošiem un topošiem uzņēmējiem pietrūkst informatīvu kampaņu par to, kāpēc ir vajadzīgi prototipi, to testēšana, kādas ir tā visa aptuvenās izmaksas, cik daudz pūļu var būt jāveltī produkta radīšanai. Nereti biznesa plāns ir veidots, zinot sastāvdaļu cenas, sarēķinot ražošanas un administratīvās izmaksas, bet pat nezinot, ka konkurentu augstās cenas veidojas ne šo, bet izpētē un produktu attīstīšanā ieguldāmo izmaksu dēļ. Tās produktiem, kam ar likumu ir jāatbilst noteiktām prasībām, var proporcionāli būt diezgan augstas. Ir pietiekami daudz produktu, kuru pārdošanai nepietiek ar pašu sarakstītu atbilstības deklarāciju, bet vajadzīgs trešās puses vērtējums, nereti pat vairāki. Ir pagājuši vairāk kā 10 gadi kopš sākotnējā pētījuma un situācija nav daudz mainījusies. Ir izaugusi jauna paaudze, kas sāk veidot uzņēmumus, bet joprojām ir pārāk maz informācijas par uz produkciju attiecinātām obligātām prasībām vai šāda informācija ir diezgan grūti atrodama.

Problēmu pastiprina fakts, ka valsts atbalsts nereti tiek piešķirts šādiem jauniem uzņēmumiem, jaunas produkcijas attīstīšanai, aizmirstot par uz produkciju attiecināmajām obligātajām prasībām. Jo arī ierēdņi šos jautājumus ne vienmēr pārzina. To nezinot, arī valsts iepirkumos iespējams iepirkt produkciju, kas patiesībā neatbilst prasībām, lai vispār tiktu pārdota Eiropas Savienībā, vai arī produkcija tiek iepirkta, pieņemot, ka tās atbilstība ir novērtēta, kaut reāli nav.

Savukārt uzņēmumi bieži grēko, iepērkot sastāvdaļas. Sameklē piegādātāju, vienojas par cenu, sākas piegādes, bet vēlāk izrādās, ka uzņēmums nespēj sagādāt, piemēram, šo izejvielu atbilstības deklarācijas. Cēloņi var būt visdažādākie, varbūt šim piegādātājam konkrētais uzņēmums ir pirmais, kura gala produkcijai ir svarīga šī informācija. Varbūt esat pirmais uzņēmums Eiropas Savienībā, ar ko viņi sadarbojas, un līdz šim citi šādu dokumentāciju nav prasījuši. Rezultāts veidojas visai nepatīkams - uzņēmuma noliktavā krājas gatavā produkcija, kuras sastāvdaļas varbūt nemaz neatbilst ar likumu noteiktām prasībām. Sākas nepatīkama trūkstošā meklēšana, starpnieku, pārstāvju sazvanīšana. Gadās starpnieki, kas neapzinās situācijas nopietnību un gatavi paši kaut ko sarakstīt un apliecināt, kas pēc būtības pielīdzināms dokumentu viltošanai. Uzņēmēji nezina un aizmirst, ka viņiem noteikts dokumentu kopums produkcijai ir jāsaņem pašā sākumā, jau vēl tikai vienojoties par sadarbību un piegādēm.

Rezultātā staigājam pa naža asmeni. Teorētiski ir jātic produktu marķējumam un jāpaļaujas uz uzņēmumu atbildību. Praktiski - informācijas un labas prakses trūkuma dēļ tirgū var nonākt produkts, kura atbilstības dokumentācija konkrēajam produktam noteiktajām obligātajām prasībām var izrādīties nepilnīga. Tāpēc aicinu sākt katram uzņēmumam pašam ar sevi - iegūt visu vajadzīgo dokumentāciju vēl pirms sastāvdaļu iepirkšanas un atkārtoti pārliecināties, ka pārdodamā produkcija tiešām atbilst visām nozares prasībām, ka nekas nav aizmirsies. Šīs ir kvalitātes pārvaldības sistēmu pavisam parastas prasības, kam nebūtu jābūt nekam jaunam un īpašam sertificētos uzņēmumos. Un tas ir nopietns arguments izvēlēties sertificētus sadarbības partnerus, mudināt arī pārējos ieviest kvalitātes pārvaldības sistēmas. Tā kā sertificēto uzņēmumu skaits daudzās nozarēs ir pavisam mazs, ja vispār ir no kā izvēlēties, tad atliek cerēt, ka nesertificēto uzņēmumu vadība ir informēta par prasībām attiecīgā nozarē, tās ievēro un tirgū pieejamā viņu produkcija atbilst visām tai noteiktajām prasībām. Un - jācer, ka ar produktu saistītās dokumentācijas sagatavošana un apkopošana tiek pienācīgi uzraudzīta kā sertificētos, tā nesertificētos uzņēmumos.

Šis ir tikai neliels ievads, plānojam arī turpmāk publicēt rakstus un informēt par produktu atbilstības novērtēšanas nozīmīgumu.