Latvijas Kvalitātes Biedrība

Raksti
Atskats uz 2.starptautisko kvalitātes konferenci

Sveiciens visiem!

Aizvadīts 2013.gads, kas bijis izaicinājumiem bagāts biedrības dzīvē. Dažas no iecerēm ir labi izdevušās, kamēr vairākas „nobuksējušas”. Plašāku ieskatu par to sagatavosim uz biedru kopsapulci, kuru plānojam organizēt 30.janvārī.

Šoreiz vairāk par gada lielāko pasākumu biedrības dzīvē - 2.Starptautisko kvalitātes konferenci, kuras tēma bija „Pārmaiņas laimīgākai dzīvei”. Organizējot konferenci, bija zināmas bažas, ka daudziem šāda tēma nemaz nesaistīsies ar kvalitāti. No citas puses – kāda gan nozīme dažādām iniciatīvām, ja mēs nejūtamies harmoniski un laimīgi? Mēģināšu dot nelielu ieskatu atsevišķu konferences runātāju izteiktajās atziņās un domās.

Lasīt tālāk...
 
KVALB īstenotā projekta "Ar labu pārvaldību par ilgtspējīgu attīstību" pirmā gada apskats

Ir noslēdzies Latvijas Kvalitātes biedrības īstenotā Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta projekta „Ar labu pārvaldību par ilgtspējīgu attīstību” pirmais gads. 

Atskatoties uz paveikto – projekta vadītāja Imandra Galandere-Zīle:

„Projekta ieviešanas pirmais gads bija labs atspēriena punkts biedrības attīstībai un mērķu īstenošanai. Projektā plānotās aktivitātes bija ļoti intensīvas un ambiciozas. Ir gandarījums, ka sekmīgas projekta komandas darba rezultātā ir izdevies īstenot visas 2013.gadā plānotās aktivitātes un sagatavot darba plānu nākamajam 2014.gadam.

Bez jau iepriekšējā e-izdevumā minētajām aktivitātēm - vidēja termiņa KVALB organizācijas darbības stratēģijas izstrādes, KVALB reģionālo kompetenču centru attīstības iniciatīvām sadarbībā ar Kurzemes NVO atbalsta centru, pieredzes apmaiņas vizītēm uz Talsu nevalstiskajām organizācijām labas prakses pārņemšanai NVO darba organizēšanā, KVALB interešu grupu darbības nolikuma izstrādes, biedrības mājaslapas www.kvalb.lv pilnveidošanas – gada nogalē ir turpināts aktīvs darbs pie projekta aktivitāšu īstenošanas.

Lasīt tālāk...
 
Ilgtspējīgi pasākumi ar ISO 20121

Kādēļ ISO 20121 ir svarīgs? 
Lai visefektīvāk risinātu pasaules problēmas, cilvēkiem jāapvieno spēki un jāstrādā kopā. Vizuālā Interneta pasaule un sociālie mediji rada daudz jaunu iespēju, taču neaizvieto patieso sajūsmu un satraukumu, ko sniedz būšana kādā pasākumā.

Ir dažādu veidu pasākumi, sākot ar rokkoncertiem un Olimpiskajām spēlēm, mazo un vidējo uzņēmumu asociāciju ikgadējās tikšanās un starptautiskajiem gadatirgiem, līdz pat kopējam piknikam ciematā, lai vāktu naudu skolas ekskursijai, un pasaules līderu samitam.

Pasākumi var būt organizēti, lai vienkārši papriecātos (un tur nav nekā nosodāma!), vai tie var sniegt iespēju parakstīt starptautiskas vienošanās vai tirdzniecības līgumus, lai pārspētu sporta rekordus vai radītu sapratni starp atšķirīgām kopienām, valstīm vai kultūrām.

Lasīt tālāk...
 
2015.gadā gaidāma jauna ISO 14001 standarta versija

Šobrīd tiek pārskatīts ISO 14001 standarts un sagaidāms, ka jaunā versija tiks publicēta 2015.gadā.

Standarta pārskatīšanai ir vairāki mērķi:
-          standartizēt vadības sistēmu standartu struktūru un prasības, lai atvieglotu vairāku vadības sistēmu integrāciju vienotā organizācijas vadības sistēmā;
-          iestrādāt standarta prasībās ieinteresēto pušu gaidas un jaunākās izmaiņas vides vadības jomā.

Lasīt tālāk...
 
Laime un dzīves jēga - ikdienā, ģimenē un darbā

Kaspars Simanovičs, Rīgas Lutera draudzes mācītājs
Priekšlasījums sacīts 2013. gada 14. novembrī Latvijas Kvalitātes biedrības rīkotajā 2.starptautiskajā kvalitātes konferencē


Viens no neap
šaubāmiem realitātes faktiem ir tas, ka dzīves iespēja mums katram ir viena. Laiks ir limitēts. Būt dzīvam tā ir ekskluzīva iespēja. Savukārt, ekskluzivitāte parasti asociējas ar kaut ko vērtīgu, dārgu, kvalitatīvu.

Kas varētu būt cilvēka dzīves kvalitātes rādītājs, mērs?

Atbilde uz šo jautājumu, šķiet, ir atkarīga no izejas pozīcijas kādu esamības aspektu vēlamies novērtēt: ekonomikas kontekstā varētu runāt par iekšzemes kopproduktu, politikā par ilgtspējīgu demokrātiju, zinātnē tās būtu inovācijas, attiecībās mīlošs dzīvesbiedrs un bērni, veselības jomā sabalansēti holesterīna un asinsspiediena rādītāji u.t.t. Katrā no dzīves jomām būs savi kvalitātes kritēriji.

Lasīt tālāk...
 
Galvenais - pieredzes un informācijas apmaiņa vadītāju un kvalitātes profesionāļu vidū

Dzintars Putnis, Latvijas Kvalitātes biedrības valdes priekšsēdētājs

Š.g. 14.-15.novembrī notiks jau otrā Latvijas Kvalitātes biedrības organizētā starptautiskā kvalitātes konference. Arī šogad ir izdevies izveidot labu un saturīgu programmu. Mums ir patiess prieks, ka kopš biedrības dibināšanas 2011. gada oktobrī, Kvalitātes konference kļūst par ikgadēju pasākumu, kurā pulcēties kvalitātes jomas profesionāļiem un entuziastiem.

Konferencē kā lektorus esam pieaicinājuši izcilus savas nozares speciālistus, kuri dalīsies ar savām profesionālajām zināšanām un uzkrāto pieredzi gan kvalitātes sistēmu pielietošanas un attīstības jomā, gan jautājumos, kur būtiska nozīme ir gan sistēmām, gan tam, kas šīs sistēmas īsteno – organizācijas darbiniekiem.
15.novembrī notiks divi autorsemināri, kurus vadīs pasaulē pieprasīti pasniedzēji – Jozefa Foseta (starptautiskās HR izcilības balvas ieguvēja, pasniedzēja un konsultante; autorsemināra tēma: „647 Matrix”) un Andre Hainss un C.-Andreass Dalluege (licencēti EFQM treneri, kas piedalās EFQM modeļa veidošanā; autorsemināra tēma: „Organizācijas pašnovērtējums pēc EFQM Izcilības modeļa”). Ar konferences un autorsemināru programmām var iepazīties, sekojot saitēm šajā elektroniskajā izdevumā, kā arī konferences mājas lapā www.kvalitates-konference.lv

Tā kā šis izdevums simboliski iezīmē divus biedrības pastāvēšanas gadus, nedaudz jāatskatās laikā un jāsecina, ka diezgan daudz ir paveikts, uzsākot un attīstot biedrības darbību, bet daudz darbu un labu ideju vēl jāīsteno.

Lasīt tālāk...
 
Īpašās latviešu uzņēmējdarbības un starpkultūru kompetences

Muzizglitiba                                                                                                                                                        UNIKOM

Raksts atspoguļo uzņēmējdarbības un starpkultūru kompetenču īpašās prasības, kas noteiktas Latvijā, veicot pētījumu UNIKOM projekta ietvaros.

1.     Īpašo prasību profils
Pētījumā, kas veikts Leonardo da Vinci projekta UNIKOM ietvaros 2011. gadā, tika noteiktas kompetences, kas jāattīsta esošajiem un topošajiem uzņēmējiem, lai tie būtu starptautiski veiksmīgi. Pētījums sastāvēja no diviem līmeņiem – aptauja un intervijas bija galvenās datu ieguves metodes. Ar aptaujas palīdzību tika apkopoti 149 uzņēmēju viedokļi, un 5 starptautiski veiksmīgi uzņēmēji sniedza intervijas, kuru rezultātā tika izveidots Latvijai tipiskais kompetenču modelis, kurā atspoguļotas kompetences, kuras nepieciešams attīstīt. Šīs kompetences ir:

  1. Analītiskās spējas
  2. Deleģēšana
  3. Spēja pieņemt lēmumu
  4. Vēlme eksperimentēt
  5. Vispusīgas zināšanas
  6. Uzticamība
  7. Spēja iedvesmot
  8. Saskarsmes spējas
  9. Sadarbības spējas
  10. Tirgus pārzināšana
  11. Atvērtība izmaiņām
  12. Optimisms
  13. Plānošanas spējas
  14. Mērķorientēta vadība
Lasīt tālāk...
 
Latvijas Kvalitātes biedrības īstenotā projekta "Ar labu pārvaldību par ilgtspējīgu attīstību" aktualitātes

Kopš 2013.gada 1.augusta Latvijas Kvalitātes biedrība īsteno Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta projektu „Ar labu pārvaldību par ilgtspējīgu attīstību”.

Par projekta īstenošanas gaitu – projekta vadītāja Imandra Galandere-Zīle:

„Man ir patiess gandarījums, ka Latvijas Kvalitātes biedrībai ir iespēja īstenot šo projektu, jo ar tā atbalstu plānotās aktivitātes sniedz būtisku ieguldījumu biedrības izvirzīto mērķu sasniegšanā. Projekta mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par labu pārvaldību, tai skaitā kvalitātes vadību, paplašinot Latvijas Kvalitātes biedrības darbību nacionālā līmenī, veidojot reģionālos kompetenču centrus. Tāpat arī ir plānots stiprināt biedrības kapacitāti, gan apmācot biedrus, gan pilnveidojot KVALB darbību, kā arī gūstot pieredzi NVO darbības organizēšanā.
Projekta ieviešana arī mums ir jauna pieredze, jo tas ir pirmais šāda veida projekts KVALB. Tas ir izaicinājums un iespēja pilnveidoties visai projekta komandai, kā arī sniedz iespēju iesaistīties KVALB biedriem, kuri vēlas aktīvāk darboties biedrībā.

Kaut arī projekts ilgst tikai trīs mēnešus, līdz šim mums jau ir izdevies paveikt daudz:
Darba grupas ietvaros, kurā piedalījās biedrības valde un brīvprātīgie biedri, Latvijas Pilsoniskās alianses vadītājas Rasmas Pīpiķes vadībā ir izstrādāta vidēja termiņa KVALB organizācijas darbības stratēģija, saskaņā ar kuru ir plānota turpmākā biedrības attīstības virzība.
Izstrādāts KVALB interešu grupu darbības nolikums, lai nodrošinātu efektīvāku interešu grupu darbu.
Tiek attīstīta sadarbība ar Kurzemes NVO atbalsta centru, lai pamazām izveidotu KVALB kompetenču centrus Latvijas reģionos.
Septembrī notika pieredzes apmaiņas vizīte ar Talsu nevalstiskajām organizācijām labas prakses pārņemšanai NVO darba organizēšanā.
Uzsākts KVALB biedru un brīvprātīgo apmācību cikls par pasākumu moderēšanu un interešu grupas vadīšanu.
Tāpat arī uzsākts darbs pie sociālo mediju izmantošanas iespēju apzināšanas KVALB darba pilnveidošanai un KVALB informatīvā bukleta izveide biedrības darbības popularizēšanai.
Projekta ietvaros esam pilnveidojuši biedrības mājaslapu www.kvalb.lv , kurā ir izveidota sadaļa „Sabiedrības līdzdalība” un regulāri tiek ievietota aktuālā informācija. Biedrības mājaslapā var arī sekot līdzi visām projekta plānotajām aktivitātēm un sasniegtajiem rezultātiem.

Projekta īstenošanas laiks ir līdz 2015.gada novembrim un šajā laikā ir plānotas daudzas aktivitātes, tādēļ ikviens interesents ir aicināts izrādīt iniciatīvu un piedalīties kopīgo mērķu sasniegšanā un savu ideju īstenošanā.”

Lasīt tālāk...
 
Par Starptautiskās Kvalitātes inovāciju balvas 2013.gada konkursa norisi

30.septembrī noslēdzās pieteikumu iesniegšanas termiņš dalībai Starptautiskās Kvalitātes inovāciju balvas 2013.gada konkursā. Šajā gadā no Latvijas organizācijām tika saņemti 10 pieteikumi. Pagājušajā gadā – pirmajā gadā, kad Latvija pievienojās konkursam – bija 6 pieteikumi.

Tuvākajā laikā jāpabeidz pieteikumu vērtēšana, jāsagatavo un jāapkopo ekspertu atzinumi par pieteikumiem, un finālam no Latvijas izvirzītie pieteikumi jānosūta izvērtēšanai starptautiskajai žūrijai uz Somiju.

Lasīt tālāk...
 
P.Ellis: "Mans darbs - stūrēt uzņēmumus pareizā virzienā"

(Intervija ar P.Ellis publicēta "BV ziņas" 3, 2012)

P Ellis

Pīters Ellis
Dzimis 1954.g. Lielbritānijā
Beidzis Līdsas universitāti kā ķīmiķis inženieris
1977.-1984.g. – pasniedzējs dažādās Lielbritānijas mācību iestādēs
1992.-1998.g. – „Bureau Veritas Lielbritānija” vadošais auditors, apmācību vadītājs, personāla vadītājs
Kopš 1993.g. – IRCA reģistrēts vadošais auditors
Kopš 1998.g. – pašnodarbināts vadības sistēmu konsultants un lektors
Kopš 2004.g.  kā IRCA lektors sagatavo informācijas drošības vadības sistēmas vadošos auditorus
Ieviesis vadības sistēmas tādos Latvijas uzņēmumos un organizācijās kā „Latvijas Banka”, „DataPro”, „ZZ Dats”, „Rīgas laku un krāsu rūpnīca”, „Rikom”, „Latvijas Jūras administrācija” u.c., kā arī tādos Lielbritānijas uzņēmumos kā „British Petroleum”, „Feltech Electronics”, „Nestle Waters Direct” (Lielbritānijā, Polijā, Portugālē), „Marks Sattin” u.c.


2012. gada septembrī "Bureau Veritas Latvia’' pirmo reizi Latvijā organizēja IRCA (Starptautiskais reģistrēto auditoru reģistrs) reģistrēto informācijas drošības vadības sistēmas vadošā auditora apmācību. Kā pasniedzējs tika pieaicināts pieredzējušais auditors, konsultants un pasniedzējs PĪTERS ELLIS no Lielbritānijas.
Mēs aicinājām Ellisa kungu dalīties pieredzē par uzņēmumu konsultēšanu un sertificēšanu ne tikai Latvijā, bet arī Lielbritānijā un citur Eiropā.

"Bureau Veritas Latvia" līdz šim saska­ņā ar ISO 27001:2005 standarta prasībām ir sertificējusi 19 uzņēmumus. Vai tas ir daudz vai maz?
Dotajā brīdī tas ir diezgan liels skaits, jo at­bilstība ISO 27001:2005 standarta prasībām ir atzīta par nozīmīgu tikai atsevišķos sek­toros.

Vai Lielbritānijā daudzi uzņēmumi ir serti­ficēti atbilstoši šim standartam?
Tie varētu būt kādi 1000 uzņēmumi vai pat vairāk. Pēdējā laikā ir nedaudz dažādojies sertificēto uzņēmumu spektrs. Piemēram, nesen kā konsultants ieviesu ISO 27001 sistēmu britu uzņēmumā, kas ir atbildīgs par televīzijas pārraižu nodrošināšanu visā val­stī. Kad pirms pāris gadiem Apvienoto Ka­ralisti apmeklēja Romas pāvests, šis uz­ņēmums bija atbildīgs par pāvesta vizītes translēšanu televīzijā. Reportāžas bija jāpār­raida no katras pilsētas, katra objekta, kuru pāvests apmeklēja. Tas nozīmēja, ka kom­pānijas rīcībā bija informācija, kas varētu nonākt nevēlamās rokās. Tāpēc galvenajām televīzijas organizācijām, ne tikai BBC, tika pieprasīts ieviest informācijas drošības vadī­bas sistēmu.
Arī apsardzes firmas izrāda interesi par ISO 27001 sistēmas ieviešanu, jo tām ir pieeja sensitīvajiem datiem un strikti jāierobežo nevēlamu personu piekļuve tiem.

Lasīt tālāk...
 
Laba prakse kvalitātes vadībā – grupu viedokļi

1.grupa - Iveta, Jānis, Ilze, Svetlana, Vilnis, Dina, Zaiga

Labā prakse - unikālā metode vai tehnika, ar kuras palīdzību var sasniegt labus rezultātus. Labā prakse ir praktisks, efektīvs risinājums, kas jau tiek pielietots un darbojas. Labā prakse var attīstīties, lai kļūtu vēl labāka. Labā prakse bieži vien asociējas ar vārdu salikumu, kuru izmanto, lai raksturotu procesu norisi un attīstību, izmantojot standartizētu pieeju, ko var izmantot vairāki uzņēmumi jeb organizācijas. 
 
Labā prakse ir vadības lietu sakārtošana, un visa pamatā ir augstākās vadības ieinteresētība procesu norisē.
Vienota procesu pieeja.
Dažādos uzņēmumos ir sastopama funkcionālā pieeja, un tiek uzskatīts, ka uzņēmums veic dažāda veida funkcijas. Bet šīs funkcijas sadalītas starp struktūrvienībām, kur tās pilda uzņēmuma darbinieki. Pildot savus uzdevumus, darbinieki vairs neredz uzņēmuma gala rezultātus, kā arī personīgo lomu gala produkta ķēdītē.
 
Procesu pieeja ir viens no galvenajiem procesu efektivitātes paaugstināšanas instrumentiem. Procesu pieeja ļauj noteikt svarīgākos uzņēmuma procesus, to raksturotājus, procesu izpildes kritērijus, un vērst tos uz vienoto procesu vadību un uz kopējo rezultātu.
Procesu pieejas galvenās sastāvdaļas:
  • Noteikt procesa īpašnieku
  • Noteikt procesa robežas saskaņā ar atbildību un pilnvarām
  • Noteikt procesu ieejas un izejas (klienti un piegādātāji)
  • Noteikt resursus
  • Aprakstīt procesa norisi
  • Noteikt raksturotājus, kas nosaka procesa izpildes kvalitāti un klientu apmierinātību
  • Noteikt procesu analīzes paņēmienus un efektivitātes uzlabošanas kritērijus

2.grupa - Rita, Natālija, Kristīne, Lita, Ilze

Vadības procesi; Ietver procesus, kuri attiecas uz stratēģisko plānošanu, politikas noteikšanu, mērķu nospraušanu, komunikācijas nodrošināšanu, resursu pieejamības nodrošināšanu citiem organizācijas kvalitātes mērķiem un vēlamajiem rezultātiem, kā arī pārvaldības pārskatiem. Augstākajai vadībai vajadzētu nolemt, kuriem tirgiem organizācija pievērsīs uzmanību un izstrādāt atbilstošu politiku. Pamatojoties uz šo politiku, vadībai vajadzētu noteikt mērķus, iecerēto rezultātu sasniegšanai (piem. produkti, saimnieciskās darbības ekoloģiskie rādītāji, arodveselības un drošuma darbības/sniegums).

Mērīšanas, analīzes un uzlabošanas procesi;

labā prakse mērīšanas, analīzes un uzlabošanas procesos – procesa mērķu noteikšana klientu un piegādātāju skatījumā, kā nozīmīgākie procesu mērījumi vērtējami – lietderīgums, efektivitāte un piemērošanās spēja. Lietderīgums – kvalitāte klienta skatījumā, cik lielā mērā tiek apmierinātas klientu vēlmes un sasniegta klientu apmierinātība. Klienta skatījumā kvalitātes kritēriji varētu būt saistīti ar iestādes sniegtajiem pakalpojumiem, uzņēmuma saražotajām precēm vai darba metodēm. Efektivitāte – cik lietderīgi tiek izmantoti resursi, lai sasniegtu rezultātu. Procesa efektivitāti var mērīt ar ražošanas, piegādes vai pakalpojumu sniegšanas procesā patērēto laiku, bojājumu vai kļūmju skaitu un izmaksām. Piemērošanās spēja - kā tiek apmierinātas klientu esošās un nākotnes prasības – elastība, spēja mainīties konkurences vai arī citos pārmaiņu apstākļos tā varētu būt spēj apmierināt klientu pretrunīgās vajadzības un vēlmes, neietekmējot produktu vai pakalpojumu kvalitāti un efektivitāti. Viens no elastības mērījumu veidiem varētu būt lēmumu pieņemšanas ātrums. Vēl nozīmīgi ir funkcionālie, finanšu un izaugsmes mērījumi, kā arī  uzticamības un kvalitātes rādītāji. Visu procesu mērījumi tiek pastāvīgi kontrolēti un analizēti. Lai procesa veikšanu izteiktu kvantitatīvā formā, no pārraudzības un mērīšanas datiem iegūto informāciju par procesu analizēt un izvērtēt. Kur iespējams, vajadzētu izmantot statistikas metodes un lai pārliecinātos par lietderīgumu un iedarbīgumu, kā arī, lai identificētu korektīvo darbību nepieciešamību, nepieciešams salīdzināt rezultātus, kas iegūti no informācijas par procesa veikšanu un procesa definētajām prasībām. Tādējādi, pamatojoties uz informāciju par procesa rezultātu analīzi, tiek identificētas procesa pilnveidošanas iespējas.
Produktu/ pakalpojumu īstenošanas procesi;
pamatprocesi ir organizācijas darbības pamatā. Šie procesi rada ieņēmumu plūsmu biznesa struktūru gadījumā, savukārt valsts iestāžu gadījumā tie nodrošina organizācijai noteikto funkciju izpildi. Tie sākas ar klienta vēlmēm un beidzas ar klienta apmierinātību. Procesu īpašnieki ir atbildīgi par savu procesu nepārtrauktu attīstību un straujas attīstības iespēju identificēšanu. Pamatprocesa efektivitāte un līdz ar to arī klientu apmierinātība var būt atkarīga gan no pamatprocesa kvalitātes, gan arī no attiecīgo atbalsta procesu kvalitātes. Svarīgi, lai procesi būtu saprotami visiem darbiniekiem un katrs darbinieks, domājot par procesu, saprastu savus pienākumus
Resursu pārvaldības procesi.
ietverti visi procesi, kuri nepieciešami, lai nodrošinātu resursus organizācijas kvalitātes mērķiem un vēlamajiem rezultātiem.
 
Svarīgi: Procesu definēšana, secība un mijiedarbība; Procesu pieeja un procesu vadība
 
No brīža kad mūsu procesi un to mijiedarbība ir nodefinēta, procesu projektēšana ir pabeigta un projekts atbilst akceptēšanas kritērijiem, procesam ir nodrošināti iepriekš definēti resursi, kā arī procesa un procesa rezultāta-produkta  mērīšanas/ monitoringa / novērtēšanas aktivitātes,  mēs varam uzsākt procesa īstenošanu. 
Projektēt procesu mums var palīdzēt risku novērtēšana. No tā cik labi mēs protam pārvaldīt ar procesa veiksmīgu īstenošanu saistītos riskus ir atkarīga mūsu apmierinātība ar procesa rezultātu. 
 
PRASĪBAS produktam un procesam, kura īstenošanas rezultātā tiek ražots produkts, veido obligātās, noteiktās un pašsaprotamās prasības. Gadījumā, ja klienta prasības un vēlmes tiek ņemtas vērā, ja mēs esam spējīgi sekot obligāto- likumdošanas aktu prasību izmaiņām un savlaicīgi reaģēt uz tām, ja mūsu iekšējās- noteiktās prasības ir uzturētas aktuālā , personālam saprotamā veidā, ja prasības ir iestrādātās personālam pieejamā dokumentācijā un personāls ir apmācīts strādāt pēc noteiktām procedūrām, ja prasības regulāri un savlaicīgi tiek pārskatītās un aktualizētās nepieciešamības gadījuma, ja ar visu šeit minēto darbību saistīto izmaksu apjoms ir adekvāts mūsu plānotajām ar produktu ražošanu saistītām izmaksām, mēs varētu domāt par mūsu  rīcības LABU praksi.
 
RESURSI: Tiks daudz cik nepieciešams un tik maz cik iespējams. Praktiski katram procesam ir nepieciešami resursi – cilvēkresursi, finanšu resursi, informācija un tehniskie resursi dažādās variācijas/kombinācijās. Cilvēks ir vērtīgākais katra uzņēmuma resurss un lielākais variāciju avots. Viens no „populārākiem” dažādu problēmu, nevēlamo notikumu, neatbilstību cēloņiem ir tā saucamais „Cilvēka faktors”. Personāla kompetenci veido zināšanas, pieredze, prasmes un iemaņas, savukārt „Cilvēka faktora” ietekmes samazināšanai kalpo nepārtraukts mācību process.  Projektējot vai īstenojot procesu resursu pietiekamībai un savlaicīgai pieejamībai ir svarīga loma. Ja mēs protam pārvaldīt resursus pēc šiem kritērijiem un procesa īstenošanā nav dīkstāvju , kā arī izmaksas resursu uzturēšanai ir adekvātās, mēs varētu secināt par mūsu procesam nepieciešamo resursu pārvaldības LABU praksi.
 
VIDE: Procesu efektīvai norisei ir jārada atbilstoša vide, gan ārējā, gan iekšējā. Darbiniekam ir jājūt, ka par viņu rūpējas, ka tiek nodrošināts nepieciešamais darba aprīkojums un ērta un droša darba vieta, psiholoģiskais mikroklimats. To var apzināt, veicot darba vides riska novērtējumus, darbinieku apmierinātības aptaujas u.c., attiecīgi pēc tam nepieciešamās prasības iespēju robežās ieviešot uzņēmumā.
 
SADARBĪBAS PARTNERI: Īpaši kritisks šis moments ir tad, ja kāds no procesa posmiem tiek nodots trešajām pusēm – piegādātājiem. Laba prakse ir veikt regulāru sadarbības partneru novērtējumu, kurā iekļauj nozīmīgākos procesu ietekmējošos partnera darba kritērijus – kvalitāti, pieredzi, iepriekšējo sadarbības vērtējumu, cenu, attīstības iespējas, likumdošanas prasību ievērošanu u.c. Darbinieki par savā atbildībā esošajiem sadarbības partneriem veic nepieciešamo datu uzkrāšanu, pēc tam veicot to apkopošanu, izvērtēšanu, attiecīgu rīcību. Vai partneris spēj nodrošināt uzņēmuma prasības procesa kvalitatīvai izpildei vai nespēj. Negatīva attiecīgu sadarbības partneru novērtējuma rezultātā pieņem lēmumu par citu piegādātāju izvēles procesa uzsākšanu.
 
NEATBILSTĪBU VADĪBA: Galvenais, lai visiem ir skaidrs, kādam ir jābūt korektam procesam, jāatpazīst, kurā brīdī kāds no posmiem vai rezultātiem ir neatbilstošs. Jāizveido neatbilstību fiksēšanas, ziņošanas, cēloņu noteikšanas, ātrās reaģēšanas (seku novēršanas) un cēloņa novēršanas noteiktu darbību kopums. Nepieciešams darbiniekus motivēt ziņot par neatbilstībām. Jāpanāk darbinieku iesaistīšana. Galvenais, lai nav bailes, ka ziņo. Ir jāredz, ka neatbilstību fiksēšana domāta rezultāta sasniegšanai, nevis darbinieku sodīšanai.
 
IZMAIŅU VADĪBA: To lielā mērā ietekmē viss augstāk minētais – informētība, kompetence, risku analīžu veikšana, regulāra dokumentu un procesu pārskatīšana. Sākumā lēmums par izmaiņu nepieciešamību vai ietekmi, tad dokumentēts process (ja nepieciešams) un atbilstoša rīcība.
 

Figure 2 - Example of Process linkages across departments in an organization.
Document: ISO/TC 176/SC 2/N544R3
October 2008
 
Procesa pieeja ievieš horizontālo pārvaldību, šķērsojot barjeras starp dažādajām funkcionālajām vienībām un apvienojot to koncentrēšanos uz organizācijas galvenajiem mērķiem.
 
 
Pārējo grupu darbi:

 

 
 


3 lapa no 3