Latvijas Kvalitātes Biedrība

Līdzdalības iespējas
Ventspils reģionālais NVO atbalsta centrs uzsāk projektu

2013.gada augustā Ventspils reģionālais nevalstisko organizāciju (NVO) atbalsta centrs, piedaloties Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta programmas „NVO fonds” apakšprogrammas „NVO darbības atbalsta programmas” projektu konkursā, ir ieguvis finansiālu atbalstu projektam „Ventspils pilsētas un novada pilsoniskās sabiedrības attīstībai”, kas tiks ieviests laika periodā līdz 2015.gada 31.decembrim.

Projekta mērķis ir veicināt sabiedriskā sektora attīstību un aktivizāciju Ventspils pilsētā un Ventspils novadā. Ventspils NVO atbalsta centrs ar šo projektu turpinās līdz šim veiksmīgi veikto darbu: gan sekmējot aktīvas pilsoniskas sabiedrības izaugsmi, gan veicinot tādu politisko procesu veidošanos, kuros notiek dažādu sociālo, etnisko, reliģisko un citu grupu līdzvērtīga iekļaušanās sabiedrībā, mazinot sociālo spriedzi. Vairāk informācijas par projektu var atrast šeit.

http://nvo.lv/lv/news/publication/ventspils-regionalais-nvo-atbalsta-centrs-uzsak-pr-4583/


Sadaļa "Līdzdalības iespējas" tiek uzturēta par projekta "Ar labu pārvaldību par ilgtspējīgu attīstību" finansējumu.
Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.

fonds 

 
Latvijas prezidentūra ES: NVO un brīvprātīgo loma, ziedojumi

ES logo

26.09.2013. Valsts sekretāru sanāksmē piedalījās R.Vandriessch kundze, kura iepazīstināja ar Beļģijas prezidentūras ES pieredzi 2001. un 2011. gadā. Iepriekšējo prezidentūru vadītāja uzsvēra trīs būtiskus aspektus, kas nodrošinās panākumus īstenojot prezidentūru. 

1.    cieša sadarbība starp TRIO valstīm prezidentūras saņemšanas, vadīšanas un nodošanas laikā;
2.    cieša sadarbība ar NVO prezidentūras uzdevumu definēšanā un pasākumu norisē;
3.    balansa noturēšana starp starptautiskajām aktivitātēm un nacionālas nozīmes prioritātēm.   

Tā kā Latvijas prezidentūras sekretariāts sadarbību ar NVO ir sācis savlaicīgi, aicinot organizācijas iesūtīt savus pasākumus kopīgās norises kalendārā, var secināt, ka NVO darbam piešķirta būtiska nozīme šāda augsta līmeņa pasākuma īstenošanā. Vienlaikus aicinām Latvijas prezidentūru ES pievērst uzmanību oficiālajiem pasākumiem, kurus var bagātināt NVO ekspertu viedoklis un aicināt organizāciju pārstāvjus piedalīties institūciju aktivitātēs, un otrādi, arī ārpus abpusēju labas gribas dokumenta, memoranda ietvara. Prezidentūras kontekstā jāmin arī brīvprātīgā darba nozīme. Latvijas prezidentūras sekretariāts definējis, ka prezidentūras sekmīgai norisei būtiska loma būs brīvprātīgajam darbam. Tādēļ sekretariāts aktīvi iesaistījies likumprojekta par brīvprātīgo darbību gatavošanā. Viens no priekšlikumiem, ko izteicis sekretariāts – brīvprātīgajam darbam ir jābūt ne tikai vērstam sabiedriskā labuma darbības jomās, bet arī: „valstij svarīgu starptautisku projektu sagatavošanu un organizēšanu”. eLPA uzskata, ka brīvprātīgā darba likuma ieviešana pirmkārt ir būtiksa tāpēc, lai valsts atpazītu šādu sabiedrības līdzdalības formu, nevis izmantotu šo konceptu tad, kad tai tas nepieciešams. Trešā piezīme par Latvijas prezidentūru ES – tās norisei, līdztekus finansējumam, ko piešķir valsts budžeta, nepieciešami ziedojumi! Šobrīd apspriešanas procesā ir vairāki grozījumi likumprojektos, kas piedāvā, ka var atvēlēt ziedojumu: „Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariātam ar mērķi sagatavoties Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē 2015.gadā vai nodrošināt tās norisi”. eLPA kritiski vērtē šādu kārtību, jo tā būtiski izkropļo izpratni par ziedošanas kultūru un tās mērķiem sabiedrībā. eLPA saskata, ka šādiem precedentiem var sekot citi gadījumi, pretendējot uz ziedojumiem, kaut gan izdevumi ir sedzami no valsts budžeta pilnā apmērā.


http://nvo.lv/lv/news/publication/latvijas-prezidentura-es-nvo-un-brivpratigo-loma-z-4562/


Sadaļa "Līdzdalības iespējas" tiek uzturēta par projekta "Ar labu pārvaldību par ilgtspējīgu attīstību" finansējumu.
Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.

fonds 

 
Jauna "pilsoniskās sabiedrības" padome

20.09.2013. notika pirmā Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu īstenošanas uzraudzības padomes sēde. Sēdes sastāvā ir divdesmit trīs dažādu nozaru ministriju pārstāvji, kuru galvenais uzdevums būs koordinētā manierē pārraudzīt minētā politikas dokumenta ieviešanu un dažādu ziņojumu un konkrētu darba plānu sagatavošanu saistībā ar šīm pamatnostādnēm.

Pamatnostādnēs ir trīs galvenie virzieni, tajā kopā ir desmit mērķi, piecdesmit četri uzdevumi un aptuveni simtu deviņdesmit pasākumi. Padome pirmajā sēdē iepazinās ar darba uzdevumiem, kā arī tika iepazīstināti ar plānoto darba stilu. Padome jau pirmajā sēdē pieņēma divus lēmumus:

1. Izstrādāt trīs gadu plānu politikas dokumenta ieviešanai, kas sakritu ar vidēja termiņa valsts budžetu 2014-2016. gadam. Padome akceptēja šādu Kultūras ministrijas piedāvājumu.

2. Padome nolēma izveidot šīs padomes darba grupu, kuras uzdevums būs koordinēt ar diasporas jautājumiem saistītās aktivitātes. Šāda darba grupa jau darbojas, tomēr tai nebija pastāvīga statusa.

Padomes locekļi diskusijas veidā pauda savu redzējumu par pienesumu Padomes darbā. Padomē NVO pārstāv konkursa ceļā izvēlētas organizācijas un to pārstāvji – R.Pīpiķe, biedrība „Latvijas Pilsoniskā alianse”, D.Akule, „Providus”, J.Kukainis, „Pasaules brīvo latviešu apvienība”. Padomē pārstāvēti arī sociālie partneri.

http://nvo.lv/lv/news/publication/jauna-pilsoniskas-sabiedribas-padome-4542/


Sadaļa "Līdzdalības iespējas" tiek uzturēta par projekta "Ar labu pārvaldību par ilgtspējīgu attīstību" finansējumu.

Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.

fonds 

 
Pilnveidos Memoranda padomes darbu

Ceturtdien, 12.septembrī, valsts sekretāru sanāksmē izsludināts jaunais Ministru kabineta un NVO sadarbības memorands, kas paredz kvalitatīvi pilnveidot Memoranda padomes darbu.

Valsts kancelejas direktore, Memoranda padomes vadītāja Elita Dreimane uzsver, ka sanāksmē izsludinātais NVO un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes nolikums ļaus būtiski efektivizēt Memoranda padomes darbu, piemēram, padomē darbojošos pārstāvjus izraugoties konkursa kārtībā.

„Ņemot vērā, ka Memoranda padome ir būtisks sabiedrības līdzdalības instruments Ministru kabineta lēmumu pieņemšanas procesā, ļoti svarīgi ir kvalitatīvi pilnveidot NVO iesaisti jau valdības lēmumu izstrādes sākumposmā, izmantojot gan diskusiju dokumentus, gan arī mērķtiecīgāku padomes darbu, paceļot augstākā līmenī tās cilvēkresursu atlasi, kā arī nākotnē īstenojot tiesību aktu projektu digitālā risinājuma pilnveidošanu,” informē E.Dreimane.

Viņa arī uzsver, ka līdz šim ir īstenotas nozīmīgas iniciatīvas sabiedrības līdzdalības nodrošināšanā valdības lēmumu pieņemšanas, t.sk., panākot NVO iekļaušanu tiesību aktu izstrādes darba grupās, atzinumu sniegšanā, dalība Valsts sekretāru sanāksmēs, Ministru kabineta komitejas un valdības sēdēs, kā arī iespēju Ministru kabineta mājaslapā iepazīties ar izskatāmajiem lēmuma projektiem.

Grozījumus valdības un NVO sadarbības memoranda normatīvajā regulējumā izstrādāja pēc NVO iniciatīvas izveidota darba grupa. Izmaiņu mērķis ir panākt līdzvērtīgāku un kvalitatīvāku valsts pārvaldes, valdības amatpersonu un NVO dialogu par pilsoniskās sabiedrības un Latvijas iedzīvotājiem aktuāliem jautājumiem. 10.jūlija Padomes sēdē plānots apstiprināt padomes vidēja termiņa prioritātes, kas iekļauj NVO finansēšanas sistēmas pilnveidošanu, līdzdalības veicināšanu valdības lēmumu pieņemšanas procesā un Memoranda padomes un NVO darbības stiprināšanu.

Papildinformācija
Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome ir konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir sekmēt Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memorandā noteikto mērķu sasniegšanu. Padomes uzdevums ir sniegt priekšlikumus Ministru prezidentam un ieteikumus ministrijām, lai uzlabotu valsts pārvaldes institūciju un pilsoniskās sabiedrības sadarbību. Padomes sekretariāta funkcijas īsteno Valsts kanceleja. Šobrīd Memorandu parakstījušas jau 352 nevalstiskās organizācijas.

Padomes nolikums, sastāvs un sēžu protokoli, kā arī relīzē minētie dokumentu projekti pieejami Ministru kabineta mājas lapā.

Signe Znotiņa - Znota
Ministru kabineta preses sekretāre
Tālr.: 28803639 / 67082919
E-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu "> Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu

http://www.mk.gov.lv/lv/aktuali/zinas/2013-gads/09/120913-vk-02/
 

Sadaļa "Līdzdalības iespējas" tiek uzturēta par projekta "Ar labu pārvaldību par ilgtspējīgu attīstību" finansējumu.
Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.

fonds 

 
Jaunas idejas - diskusiju dokumenti - realitāte

Latvijas Pilsoniskā Alianse jau iepriekš informēja, ka sākot ar 2013. gada 1. jūliju valsts iestādēm to interneta vietņu sadaļā Sabiedrības līdzdalība ievietojama informācija par tiesību aktu projektiem 14 dienas pirms tie tiek pieteikti Valsts sekretāru sanāksmē. Tādējādi iedzīvotāji savlaicīgi var iepazīties ar gaidāmajām izmaiņām un sniegt viedokli atbildīgajām amatpersonām par plānoto iniciatīvu. Iestādēm šādi jārīkojas, ja būtiski tiek mainīti esošie tiesību akti un ieviestas jaunas politiskās iniciatīvas. Līdz 2013. gada 2. septembrim Iekšlietu ministrija  ierosinājusi diskusijas par 13 dokumentu projektiem, Valsts kanceleja par trīs un Satiksmes ministrija par diviem, bet Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija par vienu diskusiju dokumentu. Pārējās 10 ministrijas diskusiju dokumentu nav iniciējušas. eLPA, veicot minētās iniciatīvas  efektivitātes rezultātus secina, ka būtisks trūkums ir tas, ka daļai ministriju nav pat izveidotas sadaļas Diskusiju dokumenti, kas būtiski apgrūtina minētās iniciatīvas ieviešanu praksē.
http://nvo.lv/lv/news/publication/jaunas-idejas-diskusiju-dokumenti-realitate-4472/


Sadaļa "Līdzdalības iespējas" tiek uzturēta par projekta "Ar labu pārvaldību par ilgtspējīgu attīstību" finansējumu.
Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.

fonds 

 
Pētījuma par sabiedrības līdzdalību rezultāti

Izvērtējums par nevalstisko organizāciju iesaistes mehānismiem Ministru kabineta lēmumu pieņemšanas procesā un priekšlikumu izstrāde šo mehānismu pilnveidei

Pētījumā rekomendēts pilnveidot esošos līdzdalības mehānismus un izpratni

Valsts Kanceleja
05.09.2013. 

Pētījumā par sabiedrības līdzdalību konstatēts, ka normatīvais regulējums par sabiedrības līdzdalību Latvijā ir pietiekošs, tomēr esošie sabiedrības līdzdalības mehānismi kvalitatīvi jāpilnveido, palielinot nevalstisko organizāciju (NVO) kapacitāti un abu sadarbībā iesaistīto pušu – valsts pārvaldes un NVO zināšanas un izpratni par sabiedrības līdzdalību.

Trešdien, 4.septembrī publiskotā pētījuma „Izvērtējums par nevalstisko organizāciju iesaistes mehānismiem Ministru kabineta lēmumu pieņemšanas procesā un priekšlikumu izstrāde šo mehānismu pilnveidei” ietvaros sniegts NVO un valsts pārvaldes izmantoto līdzdalības mehānismu apskats, izvērtēta Lielbritānijas un Igaunijas pieredze par NVO līdzdalībā izmantotajām inovatīvajām institucionālajām formām, tai skaitā – diskusiju dokumentiem, e-līdzdalību, kā arī sniegti ieteikumi nepieciešamiem pasākumiem NVO līdzdalības mehānismu valsts pārvaldē pilnveidošanai un jaunu mehānismu izveidei.

Pētījuma rezultāti, īpaši ārvalstu līdzdalības pieredzes izpēte, devusi iespēju secināt, ka Latvijā izmanto citās valstīs pastāvošās sabiedrības līdzdalības formas un arī normatīvais regulējums veicina plašāku un aktīvāku sabiedrības līdzdalību valdības lēmumu pieņemšanas procesā. Vienlaikus pētījumā norādīts uz šķēršļiem sabiedrības līdzdalībai – NVO kapacitāti un nepietiekošiem resursiem, tai skaitā – cilvēkresursiem, kā arī nepietiekošām zināšanām par valdības lēmumu pieņemšanas procesu. Savukārt valsts pārvaldes darbiniekiem ne vienmēr ir pietiekoši daudz laika un cilvēkresursu plašām un pietiekoši ilgām konsultācijām ar sabiedrību.

Pētījumā iegūtā informācija un rekomendācijas jau izmantotas, izstrādājot Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes vidēja termiņa darba plānu, kā arī grozījumus minētā Memoranda tekstā un Memoranda padomes nolikumā. Piemēram, izstrādātais Memoranda padomes nolikuma grozījumu projekts paredz stiprināt Memoranda padomes kapacitāti un efektivitāti, paredzot, ka NVO pārstāvji par padomes locekļiem kļūst konkursa kārtībā. Tāpat arī plānots stiprināt partnerības principu, Memoranda padomes sēžu vadīšanu īstenojot rotācijas kārtībā gan valsts puses, gan NVO puses sēdes vadītājam, kas vienlaikus palielina NVO atbildību par sēžu darbakārtības veidošanu.

Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane norāda: „Sabiedrības līdzdalība ir līdz šim vēl nepietiekami izmantots resurss valdības pieņemto lēmumu kvalitātes un valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošanai, tāpēc mūsu mērķis ir panākt, lai Latvijā pastāvošās plašās sabiedrības līdzdalības iespējas tiktu izmantotas ne tikai formāli, bet sniegtu būtisku ieguldījumu Latvijas turpmākā attīstībā.”

Gunta Freimane
Komunikācijas departamenta konsultante
Tālr.:67082929, 28341699
E-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu "> Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu

Sadaļa "Līdzdalības iespējas" tiek uzturēta par projekta "Ar labu pārvaldību par ilgtspējīgu attīstību" finansējumu.
Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.
fonds 

 
Latvijas NVO sektora darbības ilgtspējas izmaiņas

Ceturtdien, 29. augustā, notika eLPA organizēta diskusija, lai analizētu tendences, panākumus un izaicinājums pilsoniskai sabiedrībai Latvijā un Centrāleiropas reģionā. Prezentējot 2012. gada ilgtspējas indeksa ziņojumu par Latviju, eLPA analizēja pilsonisko sabiedrību Latvijā, salīdzinājumā ar citām valstīm.
Diskusijā piedalījās kompetenti pētnieki un šīs jomas eksperti: Andis Kudors, Austrumeiropas politikas pētījumu centrs, izpilddirektors; Diāna Potjomkina, politikas pētniece; Inese Vaivare, Latvijas Platforma attīstības sadarbībai, direktore; Dita Lāce, Resursu centrs sievietēm „Marta”, valdes locekle.   Diskusiju vadīja Rasma Pīpiķe, eLPA direktore.
Diskusijā tika analizēti šādi jautājumi:
- Vai Latvijas pilsoniskās sabiedrības veiksmes stāsts ietekmē pilsonisko sabiedrību reģionā?
- Vai ir lietas, ko Latvijas pilsoniskā sabiedrība var aizgūt no citām valstīm, kur attīstības rādītāji nav visai spoži?
- Kāda ir Latvijas pilsoniskās sabiedrības loma globālos procesos?
Diskusijas dalībnieki secināja, ka pilsoniskā sabiedrība Latvijā spēj ātri pielāgoties mainīgai situācijai, tajā pašā laikā ir nepieciešams stiprināt saikni un sadarbību starp NVO un Saeimu, un citām valsts institūcijām, strādājot globālā līmenī, organizējot kopīgi un iesaistot organizācijas starptautiskās vizītēs un starptautisku delegāciju uzņemšanā. Diskusijā tika uzsvērts, ka pilsoniskajai sabiedrībai Latvijā ir jāsaskata riski, kas saistīti ar sabiedrības novecošanos, piesaistot sektoram jaunus cilvēkus. Tajā pašā laikā mums arī ir iespējas aizgūt dažādus sadarbības, kā arī vērtību modeļus no valstīm, kur iespējams situācija nav tik attīstīta, bet savstarpējās sadarbības kultūra ir attīstītāka. Tāpat arī ir vērts analizēt citu valstu pieredzi, lai mācītos no to kļūdām. Minētais ziņojums sešpadsmit gadu ilgā laika periodā aptver informāciju par pilsoniskās sabiedrības attīstību divdesmit deviņās valstīs, tajā skaitā Latvijā. Ziņojums tiecas fiksēt progresu, kādu pilsoniskā sabiedrība piedzīvo šajā periodā dažādos nozīmīgos aspektos – normatīvā vide, organizāciju kapacitāte, finansiālā ilgtspēja, interešu aizstāvība, pakalpojumu nodrošinājums, infrastruktūra un publiskais tēls.
(Plašāka informācija: http://nvo.lv/lv/news/)

Sadaļa "Līdzdalības iespējas" tiek uzturēta par projekta "Ar labu pārvaldību par ilgtspējīgu attīstību" finansējumu.
Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. 
fonds 

 
Valsts kanceleja aicina...

Valsts kanceleja aicina: "Seko mums un uzzini, ko Eiropas Sociālais fonds devis tev" 

Šogad noslēgumam tuvojas 2007. - 2013. gada Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu plānošanas periods. Šajā laikā, izmantojot Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējumu, ir paveiktas daudzas nozīmīgas lietas, notikušas izmaiņas, kas uzlabo un atvieglo cilvēku dzīvi. Lai par tām uzzinātu pēc iespējas vairāk cilvēku, Valsts kanceleja sadarbosies ar projektu īstenotājiem, meklējot un izceļot praktiskos projektu sasniegumus. Plānota komunikācija sociālajos tīklos, sadarbība ar plašsaziņas līdzekļiem, tiks sūtīti tiešie e-pasti mērķauditorijām, rīkoti publiski pasākumi un citas aktivitātes.
Vairāk informācijas šeit. 

Reģionālie Eiropas Savienības struktūrfondu informācijas centri:
Rīgas reģionā – Rīga (67217975)
Kurzemē - Saldus (63807276)
Latgalē - Daugavpils (65423801)
Vidzemē - Valmiera (64219021)
Zemgalē - Jelgava (63028454) un Jēkabpils (65207419)


Sadaļa "Līdzdalības iespējas" tiek uzturēta par projekta "Ar labu pārvaldību par ilgtspējīgu attīstību" finansējumu.
Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.

fonds


 


4 lapa no 4