Latvijas Kvalitātes Biedrība

Līdzdalības iespējas
Reģionālie semināri par ES programmu "Eiropa pilsoņiem"

Kultūras ministrijas ES programmas "Eiropa pilsoņiem" informācijas punkts aicina piedalīties informatīvajos semināros „ES programmas "Eiropa pilsoņiem" (2014-2020) finansējuma iespējas”, kas notiks četru Latvijas reģionu pilsētās maija mēnesī.

Lasīt tālāk...
 
NVO sāk pieteikumu pieņemšanu skolēnu nodarbinātības pasākumam

Sākot ar šī gada 9. aprīli, Nodarbinātības valsts aģentūra (turpmāk - NVA) sāk pieņemt darba devēju pieteikumus dalībai skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā, kas tiks īstenots no 1.jūnija līdz 31.augustam; viena skolēna dalības ilgums – 1 mēnesis.  Lai pieteiktos, darba devējam ir jāaizpilda pieteikuma veidlapa (skat. pielikumā) un jāiesniedz tajā NVA filiālē, kuras darbības teritorijā plānots izveidot darba vietu skolēnam.    

Pasākuma mērķis ir veicināt pasākumā iesaistīto skolēnu vecumā no 15 gadiem līdz 20 gadiem (ieskaitot), kuri iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs, nodarbinātību vasaras brīvlaikā valsts līdzfinansētās darba vietās, nodrošinot iespēju iegūt darba pamatprasmes, iemaņas un darba pieredzi.

Rīgas reģionālajā filiālē pieteikumus pasākuma īstenošanai pieņem Jēzusbaznīcas ielā 11, Rīgā, 204.kabinetā.
Ja rodas jautājumi, iespējams sazināties ar nodarbinātības organizatoriem:
Līgu Jansoni ( Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu ),
Ingunu Bērziņu ( Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu ),
Andreju Tkačenko ( Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu ).
Tālrunis Nr.67507858

Darba devējs ar skolēnu slēgs darba līgumu uz NVA norādīto skolēna nodarbinātības laiku pasākumā un nodrošinās darba vadītāju, kurš palīdzēs skolēnam apgūt darbam nepieciešamās prasmes un iemaņas.
NVA nodrošinās darba devējam dotāciju skolēna ikmēneša darba algai 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas, savukārt, otru algas pusi skolēnam maksās darba devējs pats. Darba devējs skolēnam var maksāt arī vairāk nekā minimālo darba algu. Darba devējs par nodarbināto skolēnu veiks arī darba devēja un darba ņēmēja nodokļu nomaksu.
NVA nodrošinās arī dotāciju ikmēneša darba algai skolēna darba vadītājam. par 10 skolēnu darba vadīšanu dotācijas apmērs noteikts vienas valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā, attiecīgi dotācija par viena skolēna darba vadīšanu būs viena desmitā daļa no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas.

NVA apdrošinās skolēnus pret iespējamiem nelaimes gadījumiem pasākuma laikā.

Plašāka informācija par pasākumu NVA mājas lapā: http://www.nva.gov.lv/index.php?cid=446&mid=53&txt=3962


Sadaļa "Līdzdalības iespējas" tiek uzturēta par projekta "Ar labu pārvaldību par ilgtspējīgu attīstību" finansējumu.

Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.

sif-kras-eez 

 
Polijas NVO meklē ERASMUS+ projekta sadarbības partneri

Polijas NVO (Center for Citizenship Education, CCE) meklē sadarbības partnerus, lai piedalītos ERASMUS+ projektā, kas saistits ar pirmsskolas un sākumskolas bērnu izglītību (bērni 5/6-8/9 gadu vecumā), lai nodrošinātu skolotājiem efektīvu metodoloģiju bērnu pamatkompetenču attīstīšanai. 
Varbūt varat ieteikt kādu publiskā sektora organizāciju vai NVO, kas iesaistīta atbilstošu jautājumu risināšanā? Varbūt Jūsu pārstāvētā organizācija darbojas šajā sfērā?

Ja šis piedāvājums šķiet interesants un ir vēlme iesaistīties sadarbībā sākumskolas izglītības jomā, jāsazinās ar:
Sylwia Żmijewska-Kwiręg

Director of the Department
Civic and Economic Education Programmes
Center for Citizenship Education
ul. Noakowskiego10/1
00-666 Warszawa
(22) 659 62 05, w. 109

Īsa informācija par CCE
Center for Citizenship Education (CCE) ir 1994.gadā dibināta nevalstiska organizācija. Tā darbojas, lai attīstītu pilsoniskās sabiedrības zināšanas un praktiskās iemaņas un nostāju, kas nepieciešamas demokrātiskai valstij un pilsoniskai sabiedrībai. CCE darbojas arī kā bezpeļņas skolotāju izglītības organizācija, kas reģistrēta Polijas Izglītības un sporta ministrijā. Turklāt CCE attīsta un ievieš Polijas skolās inovatīvas skolu programmas tādās izglītības jomās kā vēsture, ekonomika u.c. CCE ir uzsākusi vairāk nekā 25 valsts mēroga izglītības programmas.

 

Sadaļa "Līdzdalības iespējas" tiek uzturēta par projekta "Ar labu pārvaldību par ilgtspējīgu attīstību" finansējumu.

Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.

sif-kras-eez 

 
Plānotais atbalsts 2014.-2020.

2014.-2020.gada ES fondu plānošanas periodā Ekonomikas ministrijas pārziņā esošās atbalsta programmas tiek plānotas, balstoties uz Nacionālo attīstības plānu 2014.-2020.gadam un Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm 2013.-2020.gadam.

 

Lasīt tālāk...
 
Pētījuma "Pārskats par NVO sektoru Latvijā 2013" rezultāti

Latvijas Pilsoniskā alianse ar patiesu lepnumu nodod Jūsu ieskatam pētījumu “Pārskats par NVO sektoru Latvijā. 2013.” Pētījumā ir apkopoti dati un fiksētās izmaiņas par 2013.gadā notikušajām izmaiņām NVO sektorā.
Galvenie secinājumi par NVO sektora darbību ir: organizāciju skaits visās Latvijas pašvaldībās ir audzis, intensīvāka un regulārāka kļuvusi organizāciju darbība, vienlaikus ir augušas valsts iestāžu gaidas par biedrību un nodibinājumu darbības profesionalitāti.
Ja vēlies uzzināt, par cik procentiem katru gadu samazinās Rīgā reģistrēto NVO skaits (attiecībā pret kopējo NVO skaitu Latvijā), kurā pašvaldībā uz 1000 iedzīvotājiem ir vislielākais NVO skaits, kāda ir situācija ar NVO skaitu katrā no reģioniem (pieaugums vai kopējā skaita samazinājums), ko iedzīvotāji domā par NVO darbu un cik Latvijas iedzīvotāji ir iesaistījušies NVO darbā, lasi jauno pētījumu un dalies ar to!
Papildus aicinām iepazīties ar Latvijas Fakti veikto sabiedriskās domas aptaujas Sabiedrības viedoklis par NVO sektoru Latvijā rezultātiem un publicitātes kvalitatīvo analīzi, ko veica Nacionālā informācijas aģentūra LETA.


Aktivitāte ir projekta Ilgtspējīgas pilsoniskās sabiedrības attīstības atbalsta un monitoringa sistēmas pilnveidošana Latvijā aktivitāte un tas tiek īstenots sadarbībā EEZ un Sabiedrības integrācijas fondu.  Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.

http://nvo.lv/lv/news/publication/nacis-klaja-petijums-parskats-par-nvo-sektoru-latv-5693/


Sadaļa "Līdzdalības iespējas" tiek uzturēta par projekta "Ar labu pārvaldību par ilgtspējīgu attīstību" finansējumu.

Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.

fonds 

 
Valdības deklarācijas izstrādē iesaistīs nevalstiskās organizācijas

Valdības un nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvji vienojušies par turpmāko rīcību, kas paredz NVO iesaisti Valdības deklarācijas izstrādē. NVO iesaistes mehānisms pārrunāts trešdien, 29.oktobrī, NVO un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdē.

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss, pārstāvot valdības pusi, sēdē klātesošos NVO pārstāvjus iepazīstināja ar Valdības deklarācijas izstrādes procesu, informējot, ka jaunās Valdības deklarācijas saturs tika gatavots, balstoties uz koalīciju veidojošo trīs politisko partiju programmām. Topošās valdības deklarācijā ir izvirzītas trīs galvenās prioritātes – tautsaimniecības izaugsme, ģimenes un indivīda labklājība Latvijā, kā arī valsts drošība.

Savu redzējumu par Valdības deklarācijas projektu aicināti izteikt arī sociālie un sadarbības partneri, ar kuriem plānota atsevišķa tikšanās, piektdien, 31.oktobrī.

Memoranda padomes sēdē Kultūras ministrijas Sabiedrības integrācijas departamenta eksperte Gunta Robežniece klātesošos iepazīstināja ar Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu rīcības plāna projektu 2014.-2016.gadam. Plānā kā nozīmīgākie rīcības virzieni noteikti pilsoniskās sabiedrības un integrācijas jomas attīstība, nacionālā identitātes nostiprināšana, kā arī saliedētas sociālās atmiņas veicināšana, ko paredzēts īstenot ar nozarei atbilstošu pasākumu un aktivitāšu organizēšanu.

Savukārt Finanšu ministrijas (FM) Metodoloģijas un grāmatvedības politikas nodaļas vadītāja Irita Lukšo prezentēja priekšlikumus par to, kā precīzāk definēt sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanas kritērijus.

Par Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas finanšu instrumentu ieviešanu 2009.-2014. gada periodā ziņoja FM EEZ, Norvēģijas un Šveices projektu uzraudzības nodaļas vadītājas vietniece Guntra Želve, akcentējot, ka kopējais Latvijai piešķirtais neto finansējums projektiem ir par aptuveni 30% lielāks nekā iepriekšējā finanšu instrumentu periodā. G.Želve informēja arī par pozitīvo tendenci NVO sektoram - tāpat kā iepriekšējā finanšu instrumentu periodā arī šībrīža finansējums NVO, kas tiek ieviests caur programmu „NVO fonds”. Šajā periodā programmai tika paredzēti vairāk nekā 10,3 miljoni eiro, kas ir par 1,8 reizēm vairāk kā iepriekšējā periodā.

Sēdes materiāli pieejami šeit: http://ejuz.lv/b4

Par NVO un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomi:
NVO un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome ir konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir veicināt NVO un Ministru kabinetā sadarbības memoranda mērķu un principu īstenošanu valsts pārvaldē un sekmēt efektīvas un sabiedrības interesēm atbilstošas valsts pārvaldes darbību, nodrošinot pilsoniskās sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanas procesos visos līmeņos un stadijās valsts pārvaldē, veicinot pilsoniskās sabiedrības attīstību. Plašāka informācija NVO un Ministru kabineta sadarbības memorandu šeit: http://ejuz.lv/b5.

Laura Titāne
Komunikācijas departamenta konsultante
Tālr. +371 67082929
E-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu

http://ww2.mk.gov.lv/lv/aktualitates/valdibas-deklaracijas-izstrade-iesaistis-nevalstiskas-organizacijas


Sadaļa "Līdzdalības iespējas" tiek uzturēta par projekta "Ar labu pārvaldību par ilgtspējīgu attīstību" finansējumu.

Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.

fonds 

 
Kas ir stratēģiskās partnerības projekti?

Stratēģiskās partnerības projekti sniedz iespēju organizācijām, kas ir aktīvas izglītības, apmācību un jaunatnes jomā, kā arī uzņēmumiem,
valsts un pašvaldības iestādēm, citām sabiedriski aktīvām organizācijām sadarboties, lai ieviestu inovatīvas pieejas jaunatnes darbā,
risinātu jauniešiem aktuālas problēmas un uzlabotu jaunatnes darba kvalitāti.

Stratēģiskās partnerības projektu mērķis ir sniegt pozitīvu un ilgtspējīgu ietekmi ne tikai projektā iesaistītajām organizācijām, tieši un
netieši aktivitātēs iesaistītajiem dalībniekiem, bet arī ietekmēt politikas sistēmas nacionālajā un Eiropas līmenī. 

Stratēģiskās partnerības projektā var iesaistīties dažāda profila un jomu organizācijas, lai, izmantojot dažādās organizāciju pieredzes,
zināšanas un praksi, sasniegtu pēc iespējas kvalitatīvākus projekta rezultātus.

Stratēģiskās partnerības projekti var būt gan neliela mēroga starptautiski iniciatīvu projekti starp divām jauniešu organizācijām, gan
arī plaša mēroga ilgtermiņa projekti, kuros iesaistās daudzi dažādu jomu partneri ar mērķi radīt jaunatnes jomai nozīmīgu rezultātu,
piemēram, inovatīvu jaunatnes darba metodoloģiju, pētījumus par jaunatnes jomu, IT rīkus jaunatnes darbā u.c. 

Lai gūtu plašāku ieskatu par stratēģiskās partnerības projektiem, ieskaties mūsu mājas lapas sadaļā „Projektu piemēri

Lai izveidotu kvalitatīvu projektu, noteikti jāizlasa ES programmas „Erasmus+” vadlīnijas. Rakstot projektu, jāievēro arī
sekojoši kritēriji:

Attiecināmās organizācijas

Projektā var piedalīties jebkura organizācija, kas dibināta Programmas valstī vai jebkurā pasaules valstī*.

Piemēram: izglītības iestādes, nevalstiskās organizācijas, uzņēmumi (ieskaitot sociālos uzņēmumus), valsts un pašvaldības iestādes, pašvaldības, sociālie partneri, tirdzniecības palātas un arodbiedrības, pētījumu institūti, fondi, apmācību centri, kultūras iestādes, bibliotēkas, muzeji,

karjeras centri, iestādes, kas nodrošina neformālās un ikdienas mācīšanās procesā iegūto zināšanu, prasmju un kompetenču atzīšanu, Eiropas līmeņa jaunatnes organizācijas, neformālas jauniešu grupas.

* Projektā kā partneri var iesaistīties arī organizācijas no citām pasaules valstīm, ja to dalība nes pievienoto vērtību projekta mērķa sasniegšanā.

Kas var iesniegt projektu?

Jebkura no augstāk minētajām organizācijām, kas dibināta Programmas valstī var būt iesniedzējs. Šī organizācija iesniedz projektu visu partnerorganizāciju vārdā.

NB! Neformālām grupām, iesniedzot projekta pieteikumu Latvijas nacionālajā aģentūrā, ir nepieciešams likumiskais pārstāvis.

Organizāciju skaits Stratēģiskās partnerības projekti ir starptautiski projekti, kuros jāiesaistās vismaz 2 organizācijām no vismaz divām dažādām Programmas valstīm.
Projekta ilgums No 6 mēnešiem līdz 2 gadiem
Kur notiek projekts? Aktivitātēm jānotiek projektā iesaistītajās valstīs.
Kur iesniegt projektu? Tās valsts Nacionālajā Aģentūrā, kurā projekta iesniedzējs ir dibināts.
Kā ir jāiesniedz projekta iesniegums? Projekta iesniegums un tā pielikumi ir jāiesniedz elektroniski (skat.sadaļu „Projektu iesniegšana”).
Kad iesniegt projektu?

Projektu iesniegšanas termiņi:

•30. aprīlis līdz plkst.13:00 dienā pēc Rīgas laika – projektu uzsākšana laikā no 2014. gada 1. septembra līdz 2015. gada 28. februārim.

•1. oktobris līdz plkst.13:00 dienā pēc Rīgas laika – projektu uzsākšana laikā no 2015. gada 1.februrāra līdz 30. septembrim

Viena no iespējām, kā atrast projekta partneri, ir izmantot OTLAS partneru meklēšanas sistēmu: http://www.salto-youth.net/otlas. Tur projektu īstenotāji var reģistrēt savu kontaktinformāciju un jomas, kurās vēlētos īstenot projektus, kā arī meklēt partnerus savām projektu idejām. Tomēr vispirms iesakām apzināt jau esošās iespējas – sakarus no iepriekšējiem starptautiskiem pasākumiem, skolas vai universitātes sadraudzības pilsētu jauniešus u.c., kas vēlas sadarboties un veidot projektu. (vairāk sadaļā - Meklē partnerus)

Stratēģiskās partnerības projektiem nav noteikts konkrēts finansējuma apmērs, jo tā apjoms ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, piemēram, iesaistīto organizāciju skaita, projekta ilguma, mēroga un plānotajām aktivitātēm. Stratēģiskās partnerības projektiem līdzfinansējuma apmērs nav obligāts.

Sīkāka informācija par finansēšanas noteikumiem stratēģiskās partnerības projektos: sadaļā Dokumenti.

Pēc stratēģiskās partnerības projekta pieteikuma iesniegšanas aģentūrā, tas tiek vērtēts aptuveni 2.5 mēnešus. Kad projekta pieteikums ir izvērtēts, iesniedzējam tiek nosūtīts oficiāls lēmums par projekta apstiprināšanu vai noraidīšanu. 

Projekta apstiprināšanas gadījumā, iesniedzējam ir jāatver projekta konts Valsts Kasē un jānoslēdz finanšu līgums ar aģentūru. Pēc finanšu līguma noslēgšanas aģentūra uz atvērto projekta kontu Valsts Kasē pārskaitīs priekšfinansējumu - daļu no kopējā apstiprinātā finansējuma projektam. Atlikušo daļu aģentūra pārskaitīs pēc projekta gala atskaites saņemšanas pēc projekta beigām, ja projekts būs realizēts par visiem 100% un gala atskaitei tiks pievienoti un attiecināti visi nepieciešamie dokumenti. Ja projekts tiks realizēts ar mazāku finansējumu, kā sākotnēji apstiprināts, iesniedzējam pāri palikušie finanšu līdzekļi būs jāpārskaita atpakaļ aģentūrai.

 
Atsevišķos gadījumos aģentūra priekšfinansējuma maksājumu var sadalīt vairākos maksājumos.

Ja rodas jautājumi saistībā ar projekta izstrādi, izvēlēto tematu, plānotajiem pasākumiem vai ko citu, droši nāc uz aģentūru, zvani vai raksti – mēs noteikti palīdzēsim!

 

 

Sadaļa "Līdzdalības iespējas" tiek uzturēta par projekta "Ar labu pārvaldību par ilgtspējīgu attīstību" finansējumu.

Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.

fonds 

 
No NĪN 2015.gadā tiks atbrīvotas 32 biedrības un nodibinājumi

Otrdien, 5. augustā, Ministru kabineta (MK) sēdē izskatīja un atbalstīja noteikumus par biedrībām un nodibinājumiem, kas 2015. gadā tiks atbrīvoti no nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājumiem par tiem piederošajām ēkām un inženierbūvēm. Kopumā no NĪN 2015. gadā tiks atbrīvotas 32 biedrības un nodibinājumi, kas ir par 5 biedrībām un nodibinājumiem vairāk kā pērn.

No NĪN tiks atbrīvotas tikai tās biedrības un nodibinājumi, kuriem ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, kā arī invalīdu biedrības. Atbrīvojumu biedrībām un nodibinājumiem (izņemot invalīdu biedrības) var piemērot tikai par tām ēkām vai inženierbūvēm, kuras tiek izmantotas tikai konkrētas biedrības un nodibinājuma ar saimniecisko darbību nesaistīto mērķu sasniegšanai, kas noteikta lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu.

Savukārt to, vai biedrību un nodibinājumu ēkas un inženierbūves tiek izmantotas tajā sabiedriskā labuma darbības jomā, kas noteikta lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu (izņemot invalīdu biedrībām piederošās), patstāvīgi vērtē katra pašvaldība. Tāpat pašvaldība arī nosaka to, vai par konkrēto ēku vai inženierbūvi biedrība un nodibinājums tiks atbrīvots no NĪN maksājumiem.
Ņemot vērā gan biedrību skaita pieaugumu, gan pašreizējo biedrību un nodibinājumu īpašumā esošo nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību izmaiņas un jaunos īpašumus, kuriem tiks piešķirts NĪN atbrīvojums, 2015. gadā aprēķinātā nodokļa atbrīvojuma summa ir par 36,2 tūkstošiem eiro lielāka nekā 2014. gadā.

Informācijas sagatavotājs:
Maija Straupmane
Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece
Tālr.: 67083938, Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu

http://mk.gov.lv/lv/aktuali/zinas/2014-gads/junijs/05082014-fm-05/


Sadaļa "Līdzdalības iespējas" tiek uzturēta par projekta "Ar labu pārvaldību par ilgtspējīgu attīstību" finansējumu.

Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.

fonds 

 
Latvijā ir ielikti izturīgi pamati veiksmīgai prezidentūras norisei

Divu dienu laikā (15. - 16. aprīlis) Latvijas NVO vadītāji tikās ar vairāku organizāciju un institūciju pārstāvjiem, kuri dalījās ar pieredzi, kopīgi plānojot un rīkojot pasākumus ES prezidentūras laikā (no 2013. gada 2. jūlija līdz 31.decembrim). Būtiskākais trūkums, ko akcentēja Lietuvas NVO pārstāvji, prezidentūras aktivitātes un pasākumi tika definēti un rīkoti bez konsultācijām ar sabiedrību un pasākumu īstenošanā galvenokārt tika iesaistīti sociālie partneri un profesionāļu asociācijas.

Tiekoties Latvijas un Lietuvas nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjiem, tika iegūta pārliecība, ka Latvija jau tagad ir soli priekšā Lietuvai. Lietuvas Ārlietu ministrija un NVO pārstāvji atzinīgi novērtēja, ka Latvijas prezidentūras plānošanas procesā savlaicīgi un profesionāli ir iesaistīti valdības sadarbības partneri – biedrības un nodibinājumi.

Iesaistītās personas, daloties ar skatījumu par sadarbību ES Padomes prezidentūrā, dalījās ar būtiskām atziņām:
1.  biedrību un nodibinājumu pārstāvjiem ir iespēja aktualizēt jautājumus un tos iekļaut ES dienaskārtībā, ja sadarbība ar konkrētajām institūcijām un ES NVO sadarbības tīkliem ir savlaicīga;
2.  Prezidentūras laikā īstenotie pasākumi ir veiksmīgāki, ja savlaicīgi tiek papildinātas sadarbības partneru zināšanas un kapacitāte, piemēram, ļaujot arī NVO pārstāvjiem gūt zināšanas par lēmumu pieņemšanas procesu ES institūcijās;
3.  Latvijas organizācijām jābūt gatavām uzņemties izaicinājumus, un tām jābūt spējīgām radoši organizēt pasākumus, taču tie padarīs iesaistītās personas stiprākas un uzlabos NVO reputāciju Eiropas Savienības plašumā.
Fakts, ka to sponsorē un diskusijās iesaistās Ārlietu ministrijas pārstāvis ir kā signāls tam, ka Latvijā valsts pārvalde patiesi vēlas sadarboties ar nevalstisko sektoru.

Latvijas Pilsoniskā alianse sadarbībā ar Ārlietu ministriju no š.g. 15. – 16.aprīlim organizēja pieredzes apmaiņas braucienu uz Viļņu, kurā piedalījās 13 Latvijas NVO pārstāvji un Latvijas Ārlietu ministrijas pārstāvis. Pieredzes apmaiņas braucienā piedalījās organizācijas: Latvijas Lauku forums, Zemnieku saeima, Eiropas kustība Latvijā, Latvijas Juristu apvienība, Inovācijas savienība, Latvijas Meža īpašnieku biedrība, Klubs "Māja", Vecāku forums, Baltijas - Melnās jūras alianse, Eiropas Latviešu apvienība, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Liepājas nodaļa  un Eco partners.

http://nvo.lv/lv/news/publication/latvija-ir-ielikti-izturigi-pamati-veiksmigai-prez-5114/


Sadaļa "Līdzdalības iespējas" tiek uzturēta par projekta "Ar labu pārvaldību par ilgtspējīgu attīstību" finansējumu.

Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.

fonds 

 
eLPA vadītāja kļūst par Memoranda padomes priekšsēdētājas vietnieci

Trešdien, 2. aprīlī, eLPA direktores p.i. Inta Šimanska vienprātīgi tika ievēlēta par padomes priekšsēdētājas vietnieci NVO un Ministru kabineta sadarbības memoranda uzraudzības padomē. eLPA kā padomes loceklis un kā padomes priekšsēdētāja vietnieks, rosinās padomes sēdēs izskatīt tādus jautājumus kā:
- Latvijas NVO fonda koncepcijas modeļi;
- nepieciešamie grozījumi esošajā kārtībā sabiedriskā labuma organizāciju statusa piešķiršanā un iegūtā statusa vērtēšanā;
- priekšlikumu izstrāde par ES struktūrfondu īstenošanas nosacījumiem, lai atvieglotu NVO spēju īstenot Latvijas noteiktos mērķus ES struktūrfondu kontekstā.

Lai stiprinātu NVO un Ministru kabineta sadarbību dažādu nozaru jautājumu risināšanā, eLPA aicina sniegt informāciju. eLPA kā padomes loceklis rosinās problēmjautājumu izskatīšanu Memoranda padomē, ciktāl to risināšana ir Memoranda padomes kompetencē.


Sadaļa "Līdzdalības iespējas" tiek uzturēta par projekta "Ar labu pārvaldību par ilgtspējīgu attīstību" finansējumu.

Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.

fonds 

 
Aktualizēts jautājums par NVO fonda iespējamo finansējuma avotu

Piektdien, 21.02.2014. notikušajā Nacionālās identitātes pamatnostādņu īstenošanas padomes sēdē (pilnais nosaukums - Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu īstenošanas uzraudzības padomes sēde) eLPA p.i. Inta Šimanska iepazīstināja klātesošos ar NVO piešķirto finansējumu no 2014. gada valsts budžeta. Proti, 2014. gada budžetā vairāk kā 313 000 EUR no „deputātu kvotām” tika pārdalītas 19 NVO darbības stiprināšanai un aktivitāšu izvēršanai (kopējā summa, kas tika pārdalīta kā „deputātu kvota” bija vairāk kā 3,8 miljoni euro, ko kopā saņēma 69 iestādes un skolas), kā arī Līdzfinansējuma programmai, ko administrē SIF. Tā kā finansējums tiek pārdalīts nepārskatāmā un nevienlīdzīgā veidā, kā arī tā uzraudzība nenotiek pārskatāmā veidā, eLPA ierosina „deputātu kvotu” finansējumu izskaust un deputātu vēlmi – atbalstīt Latvijas biedrību un nodibinājumu darbību – īstenot, piešķirot ikgadēju finansējumu no valsts budžeta NVO fondam tālākai finansējuma pārdalei NVO projektiem.
Piebilde: salīdzinājumam – no 2014. gada sporta federāciju izdevumiem un dalībai olimpiskajās spēlēs un Eiropas un pasaules čempionātos tika piešķirti vairāk 2 miljoni četrām organizācijām.

Informācija: http://nvo.lv/lv/news/publication/aktualizets-jautajums-par-nvo-fonda-iespejamo-fina-4953/


Sadaļa "Līdzdalības iespējas" tiek uzturēta par projekta "Ar labu pārvaldību par ilgtspējīgu attīstību" finansējumu.

Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.

fonds 

 
Drīzumā iznāks pētījums par NVO attīstību Latvijā

Vai Tu zini, cik nevalstiskās organizācijas (NVO) ir Tavā pilsētā? Vai Tu iesaisties NVO? Kas ir NVO Latvijā? Šie jautājumi ir atbildēti  biedrības Latvijas Pilsoniskā alianse (eLPA) veiktajā pētījumā „Pārskats par NVO sektoru Latvijā”, kas iznāks pavasarī.
2013. gada garumā eLPA ieguva un analizēja datus par Latvijas NVO sektoru, kā arī izstrādāja sistēmu, kas ļauj analizēt sabiedrības līdzdalības intensitāti un pielāgoja monitoringa sistēmu, lai iegūtu datus par biedrību un nodibinājumu darbību. Ar šo pētījumu eLPA vēlas panākt pozitīvas izmaiņas NVO sektorā, nodrošinot to, ka cilvēki ir gatavi atklāti dalīties ar informāciju NVO sektora sakārtošanas mērķa labā. Iegūtā informācija ir ļāvusi izstrādāt priekšlikumus publiskā finansējuma pārdalei NVO jeb Latvijas NVO fonda izveidei. Priekšlikumi tiks skatīti gan eLPA biedru sapulcēs, diskusijās, kā arī atbildīgo jomu ministrijās. 
Projekta sadarbības partneris Latvijas Platforma sadarbības attīstībai (LAPAS) ir sagatavojusi pētījumu par cilvēkdrošības konceptu kopienu līmenī, īpaši, NVO kontekstā. Šogad tika uzsākta rokasgrāmatas izstrāde kopienām, strādājot ar cilvēkdrošības konceptu. Februārī un martā notiek rokasgrāmatas "testēšana" kopienās Latvijā. Rokasgrāmatu plānots publiskot aprīlī.
Projekta ietvaros 2014. gadā ir plānots publicēt pētījumu “Pārskats par NVO sektoru Latvijā” par 2013. gadu. Lai iepazīstinātu ar pētījuma rezultātiem pavasara mēnešos tiks rīkotas reģionālas konferences, kas ikvienam interesentam ļaus iepazīties ar pētījuma rezultātiem, kā arī ar NVO indeksa elektroniskās platformas iespējām.
Nākamais pētījums par NVO sektoru Latvijā tiks veikts 2015. gadā. Pētījumu veikšana nodrošinās regulāru un kvalitatīvu informāciju par NVO sektora attīstību Latvijā. 
Biedrība īsteno projektu „Ilgtspējīgas pilsoniskās sabiedrības attīstības atbalsta un monitoringa sistēmas pilnveidošana Latvijā”, kura vispārējais mērķis ir stiprināt pilsoniskās sabiedrības ilgtspējīgu attīstību Latvijā. Vairāk par projektu var uzzināt šeit.

Aktivitātes ir projekta Ilgtspējīgas pilsoniskās sabiedrības attīstības atbalsta un monitoringa sistēmas pilnveidošana Latvijā aktivitāte un tas tiek īstenots sadarbībā EEZ un Sabiedrības integrācijas fondu.  Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.

Informācija: http://nvo.lv/lv/news/publication/drizuma-iznaks-petijums-par-nvo-attistibu-latvija-4955/ 


Sadaļa "Līdzdalības iespējas" tiek uzturēta par projekta "Ar labu pārvaldību par ilgtspējīgu attīstību" finansējumu.

Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.

fonds 

 
eLPA turpinās darbu Memoranda padomē

20.02.2014. uzzinājām, ka eLPA direktores p.i. Inta Šimanska ar lielu balsu pārākumu ir ievēlēta Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomē. eLPA redzējums par Memoranda padomes turpmāko darbību ir šāds:
1.    tiek nodrošināts, ka Padomes sēdes notiek regulāri un paredzētājā laikā;
2.    eLPA turpinās sniegt priekšlikumus par Padomes sēdē izskatāmajiem jautājumiem, kas būtiski NVO sektoram kopumā;
3.    marta Padomes sēdē 2014. gadā tiek apstiprināts gada plāns, kurā iekļautas diskusijas par:
⦁    Latvijas NVO fonda koncepcijas alternatīvajiem modeļiem (marts - maijs);
⦁    nepieciešamajiem grozījumiem esošajā kārtībā sabiedriskā labuma organizāciju statusa piešķiršanā un iegūtā statusa vērtēšanā (augusts - oktobris);
⦁    priekšlikumu izstrāde par ES struktūrfondu īstenošanas nosacījumiem, lai atvieglotu NVO spēju īstenot Latvijas noteiktos mērķus ES struktūrfondu kontekstā (maijs - decembris).
eLPA ir gandarīta, ka par padomes locekļiem ir kļuvuši eLPA biedri un partneri: Gundars Jankovs (Delna), Gunita Berķe (Dzīvības koks), Andris Gobiņš, (Eiropas Kustība Latvijā), Inese Siliņa (Kurzemes NVO atbalsta centrs), Rihards Bunka, (Latvijas Juristu apvienība), Valdis Kudiņš (Latvijas Lauku forums) un Inese Vaivare (Latvijas Platforma attīstības sadarbībai).

Informācija: http://nvo.lv/lv/news/publication/elpa-turpinas-darbu-memoranda-padome-4954/ 


Sadaļa "Līdzdalības iespējas" tiek uzturēta par projekta "Ar labu pārvaldību par ilgtspējīgu attīstību" finansējumu.

Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.

fonds 

 
Līdzdalības veidi
Kas ir NVO līdzdalība?
Nevalstisko organizāciju mērķis ir veicināt pilsonisko līdzdalību - indivīda iesaistīšanos sabiedrības un valsts dzīvē, atbalstot NVO izveidi, darbību un rosinot indivīdu iesaisti NVO darbā, stiprināt saites starp indivīdiem un sabiedrības grupām, kā arī starp indivīdiem vai sabiedrības grupām un valsti.

Kas ir pilsoniskā līdzdalība?
Bez iedzīvotāju pilsoniskās ieinteresētības valsts dzīvē var saglabāties plaisa starp valsti un sabiedrību, dažādām sabiedrības grupām un arī indivīdiem. Integrāciju nevar virzīt tikai no augšas, bez pilsoniskas līdzdalības no apakšas. Aktīva pilsoniska līdzdalība sekmē, ka tiek pārstāvētas sabiedrības vairākuma intereses, ka tiek saliedēti iedzīvotāji un stiprināta demokrātija. Pilsoniskā līdzdalība stiprina iedzīvotāju politisko integrāciju un aktīvu līdzdalību parlamentārajā demokrātijā visos varas līmeņos. Tā tiecas arī pārvarēt iedzīvotāju atsvešinātību no valsts un pašvaldībām.

Kas ir pilsoniskā sabiedrība?
Sabiedrība, kurā indivīdi sadarbojas ar citiem indivīdiem un publisko varu savu un sabiedrības problēmu risināšanā. Pilsoniskajā sabiedrībā ietilpst dažādu veidu formāli un neformāli veidojumi, kas ir neatkarīgi no valsts, ģimenes un uzņēmējdarbības. Pilsoniskā sabiedrība nodrošina arī to interešu pārstāvniecību, kuras nevar sevi pārstāvēt, izmantojot ekonomiskos un politiskos ietekmēšanas līdzekļus (piemēram, vides aizsardzība, bērnu un cilvēku ar īpašām vajadzībām tiesības).

Kāpēc nepieciešama pilsoniskā sabiedrība?
Demokrātiskā valstī valsts vara pieder tautai (LR Satversmes 2. pants). Tas nozīmē, ka pilsoņi ir atbildīgi par valsts un tādējādi arī par savas dzīves kvalitātes celšanu un pilnvērtīgu attīstību. Ņemot vērā, ka mūsdienās nav efektīvi piedalīties tiešā valsts pārvaldīšanā, tauta valsts pārvaldīšanas funkcijas atbilstoši sabiedrības interesēm deleģē valsts pārstāvjiem. Valsts pārvalde veic funkcijas sabiedrības labā. Lai precīzāk izprastu sabiedrības vajadzības, viens no risinājumiem ir sadarbība ar NVO, kas ir saikne starp sabiedrību un valsts pārvaldi, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzību transformāciju valsts varas struktūrās.

Galvenie NVO līdzdalības veidi:
- līdzdarbība likumdošanas izstrādē, ieviešanā un uzraudzībā;
- brīvprātīgais darbs, labdarība un filantropija;
- sadarbība starp valsti, pašvaldībām, uzņēmējiem un NVO;
- uzdevumu deleģēšana nevalstiskajām organizācijām.
 
Līdzdalības līmeņi
Līdzdalību valsts pārvaldē var īstenot vairākos līmeņos  - pašvaldībāscentrālajās valsts pārvaldes institūcijās un Saeimā, kā arī ES institūcijās.
Sabiedrības iesaiste ir ļoti nozīmīga kvalitatīvam lēmumu pieņemšanas procesam Eiropas Savienībā. Sabiedrībai piedaloties lēmumu pieņemšanas procesā, tiek nodrošināta grupu interešu ievērošana un vajadzību apmierināšana visos varas līmeņos dažādu jomu griezumā.
Sabiedrība var iesaistīties Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesos dažādos veidos - gan kā indivīds, gan kā organizācijas vai institūcijas pārstāvis. Iesaisti ES lēmumu pieņemšanas procesā iespējams īstenot dažādos līmeņos:
- neformālais nacionālais/pārnacionālais līmenis - ES nevalstisko organizāciju tīklojumi;
- formālais nacionālais līmenis - ES dalībvalstu institūcijas: valdība, parlaments;
- formālais pārnacionālais līmenis - ES institūcijas: Eiropas Komisija, Eiropas Parlaments u.c.

Neatkarīgi no iesaistes līmeņa, līdzdalību var īstenot šādos veidos:
- sniedzot viedokli, priekšlikumus NVO tīklojumiem un/vai atbildīgajām institūcijām konkrētu izaicinājumu novēršanai;
- rakstot vēstules NVO tīklojumiem, atbildīgajām institūcijām (gan nacionālajā, gan pārnacionālajā līmenī) ar aicinājumiem uzlabot situāciju vai novērst noteiktus apdraudējumus;
- aktivi iesaistīties darbā kādā no Eiropas Savienības NVO sadarbības tīkliem;
- tiekoties ar Latviju pārstāvošiem politiķiem, amatpersonām Eiropas Savienībā;
- kā indivīdam vai sabiedrības grupas interešu pārstāvim līdzdarbojoties ES tiesību aktu izstrādē, īstenošanā un uzraudzībā;
- piedalīties Eiropas Komisijas izsludinātajās publiskajās apspriedēs par kādu no politikas jautājumiem;
- izsakot atbalstu vai protestu (mītiņi, demonstrācijas) kādai no ES politikām, tiesību aktiem.

Informācija: http://nvo.lv/lv/news/page/lidzdalibas-veidi-93/


Sadaļa "Līdzdalības iespējas" tiek uzturēta par projekta "Ar labu pārvaldību par ilgtspējīgu attīstību" finansējumu.

Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.

fonds 

 
Straujumas valdība var paspēt „ielikt pamatus” Latvijas NVO fonda izveidei!

Biedrība Latvijas Pilsoniskā alianse vērsusies pie ministru prezidentes kandidātes Laimdotas Straujumas, lai aicinātu par vienu no valdības prioritātēm noteikt Latvijas NVO fonda izveidi.

Jau 2012. gadā valdība uzņēmās izveidot Latvijas Nevalstisko organizāciju fondu, kura darbība sāktos 2013. gadā, tomēr līdz šim brīdim nav izstrādāts redzējums par fonda mērķiem, darbību, sniegtā atbalsta veidiem un tā apjomu Latvijas NVO sektoram. Šobrīd Latvijas biedrības un nodibinājumi veic savu darbību un izvērš aktivitātes, pateicoties Eiropas Ekonomikas zonas, Norvēģijas un Šveices valdību dāsnajai atbalstam, kā arī, pateicoties pašvaldību projektu konkursiem un saņemtajiem ziedojumiem, kas tiek novirzīti konkrētā mērķa īstenošanai. Organizētās pilsoniskās sabiedrības aktivitāte no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem mērķtiecīgai sabiedrības saliedēšanai, integrācijai un iedzīvotāju labklājības stiprināšanai, nav atbalstīta.

Latvijas NVO fonda izveides priekšnoteikums ir politiskā apņemšanās to paveikt un patiesi ceram, ka Laimdotas Straujumas valdība liks pamatus Latvijas Nevalstisko organizāciju fonda izveidei, izmantojot valsts budžeta līdzekļus.

Šajā kontekstā būtisks ir arī jautājums par finansējuma novirzīšanas procesu un tā caurspīdīgumu Latvijas NVO fondam. Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ikgadējiem ziņojumiem un Valsts kancelejas apkopojumu, NVO sektoram ik gadu uzdevumu veikšanai dažādas institūcijas piešķir teju 15 miljonus eiro. Tomēr šī sistēma nav universāla un ne visos gadījumos ir caurspīdīga, vai arī citos gadījumos lieki birokratizēta. Esošajai finansējuma pārdales sistēmai ir vairāki trūkumi: 1) finansējuma pārdale nav caurskatām un ir atsevišķu, ne mazāk svarīgu jautājumu izslēdzoša; 2) finansējuma piešķiršana ne vienmēr izriet no nozares definētajiem plānošanas dokumentiem, bet no ad hoc vajadzībām un noteiktu grupu spējām „būt īstajā laikā īstajā vietā”.

eLPA aicina jauno valdību apņemties izveidot sociālās uzņēmējdarbības konceptu un paredzēt visu nepieciešamo atbalstu, lai nākamo gadu laikā sociālo uzņēmēju darbības rezultātā tiktu mazināts to cilvēku skaits, kuri pakļauti nabadzības riskam un lai vairotu Latvijas iedzīvotāju spējas stiprināt savu drošumspēju.

Vairāk par eLPA priekšlikumiem jaunajai valdībai vari lasīt šeit http://nvo.lv/site/attachments/14/01/2014/priekslikumi_deklaracijai.pdf
Informācija pārpublicēta no: http://nvo.lv/lv/news/publication/straujumas-valdiba-var-paspet-ielikt-pamatus-latvi-4825/ 


Sadaļa "Līdzdalības iespējas" tiek uzturēta par projekta "Ar labu pārvaldību par ilgtspējīgu attīstību" finansējumu.

Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.

fonds 

 
eLPA turpina "IPSAAMSPL" projektu

2014. gadā eLPA turpina īstenot Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu programmas „NVO fonds” iepriekš noteikto projektu Ilgtspējīgas pilsoniskās sabiedrības attīstības atbalsta un monitoringa sistēmas pilnveidošana Latvijā īstenošanu. Projekta ietvaros 2014. gadā ir plānota nevalstiskā sektora pētījumu veikšana, tajā skaitā priekšlikumu izstrāde efektīva un ilgtspējīga nevalstiskā sektora finansēšanas ieviešanai un nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos.

Projekta ietvartos notiks arī priekšlikumu izstrāde nevalstiskā sektora monitoringa sistēmas izveidei, kas ļauj analizēt sabiedrības līdzdalības intensitāti, lai precīzāk noteiktu jomas, kurās nepieciešams atbalsts NVO sektora pilnvērtīgai attīstībai Latvijā.

eLPA projektu īsteno sadarbībā ar Latvijas Platformu attīstības sadarbībai - LAPAS.  Projekta partnera kompetencē ir īstenot pasākumu - cilvēkdrošības koncepcijas attīstība un NVO loma tajā īstenošanu. Pasākuma ietvaros tiks izstrādāts pētījums par cilvēkdrošību un analizēta NVO loma tās veicināšanā, kā arī izstrādāta stratēģija daudz intensīvākai NVO darbības atbilstībai veidam, kas stiprina cilvēku spēju pašiem adaptēties krīzes situācijās un risināt problēmas.

Projekta vispārējais mērķis ir stiprināt pilsoniskās sabiedrības ilgtspējīgu attīstību Latvijā, savukārt „NVO fonda” mērķis  ir stiprināt pilsoniskās sabiedrības attīstību un stiprināt atbalstu sociālajam taisnīgumam, demokrātijai un ilgtspējīgai attīstībai.

http://nvo.lv/lv/news/publication/elpa-turpina-ipsaamspl-projektu-4823/

Sadaļa "Līdzdalības iespējas" tiek uzturēta par projekta "Ar labu pārvaldību par ilgtspējīgu attīstību" finansējumu.

Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.

fonds 

 
eLPA priekšlikumi valsts iestāžu mājaslapu pārvaldē

eLPA pagājušā nedēļā sniedza atzinumu par Valsts kancelejas izstrādātu koncepcijas projektu „Valsts tiešās pārvaldes un centrālo valsts iestāžu tīmekļa vietņu attīstības koncepcija”, kuras vīzija ir kvalitatīva valsts pārvaldes komunikācija ar sabiedrību un pilsoniskās līdzdalības veicināšana. Koncepcija piedāvā trīs rīcības virzienus: īstenojot 1. rīcības virzienu, katra valsts tiešās pārvaldes iestāde pārvaldītu savas tīmekļa vietnes patstāvīgi, 2.virzienu – tīmekļa vietņu pārvaldība notiktu ministriju līmenī, savukārt 3.virziens piedāvā pārvaldību valsts līmenī.
eLPA atbalsta Koncepcijas 3. rīcības virziena tālāku virzību, jo valsts pārvaldes mājaslapu pārvaldībā ir nepieciešami centralizēti standarti, lai veidotu vienotu valsts pārvaldes tēlu, tādējādi palielinot sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei un ievērojot tiesiskās paļāvības un pārskatāmības principus.
Tāpat eLPA aicināja vadlīniju izstrādes procesā iesaistīt nozaru nevalstiskās organizācijas un apliecināja gatavību sadarboties, informējot un konsultējot.

http://nvo.lv/lv/news/publication/elpa-priekslikumi-valsts-iestazu-majaslapu-parvald-4822/


Sadaļa "Līdzdalības iespējas" tiek uzturēta par projekta "Ar labu pārvaldību par ilgtspējīgu attīstību" finansējumu.

Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.

fonds 

 
eLPA 2014.gada apņemšanās

Šis gads turpinās ar eLPA aktīvu darbību interešu aizstāvības jomā un stiprinot biedrību un nodibinājumu kapacitāti, tajā skaitā savas organizācijas. Pateicoties finansējumam, ko eLPA saņēma, lai īstenotu projektu „NVO interešu aizstāvības nodrošināšana nacionālā līmenī II” SIF administrētās Nevalstisko organizāciju darbības atbalsta programmas EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenta ietvaros, mēs 2014. gadā:
1.    turpinām sniegt bezmaksas konsultācijas par biedrību, nodibinājumu dibināšanu; finansējuma piesaisti; līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos; organizācijas attīstības plāna izstrādi; NVO un publiskās pārvaldes sadarbības piemēriem un veidiem, kā arī lietvedības kārtošanu biedrībās un nodibinājumos. Konsultāciju sniegšana nepieciešama, lai veicinātu NVO neatkarīgu un pastāvīgu darbību;

Lasīt tālāk...
 
Gribi telpas Rīgas centrā?

Latvijas Pilsoniskā alianse (eLPA) piedāvā iespēju izīrēt telpas savā mājīgajā ofisā! Tā kā eLPA birojs atrodas Rīgas centrā – Ģertrūdes ielā, tad tā var būt lieliska satikšanās vieta!

Telpas ir piemērotas semināru organizēšanai līdz 25 cilvēkiem, kā arī dažādu sanāksmju, apmācību un diskusiju norisei. Tiek nodrošināts arī nepieciešamais tehniskais aprīkojums konkrētā pasākuma organizēšanai.

eLPA birojā var arī izīrēt darba vietu ar nepieciešamo aprīkojumu, uz ilgāku laika posmu. Telpas var apskatīt klātienē un foto.
Ja Tevi ir ieinteresējis piedāvājums, vai ir radušies kādi jautājumi, lūdzu sazinies ar eLPA, rakstot uz  Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu  vai zvanot uz tālruni 67846464.

http://nvo.lv/lv/news/publication/gribi-telpas-rigas-centra-4799/

Sadaļa "Līdzdalības iespējas" tiek uzturēta par projekta "Ar labu pārvaldību par ilgtspējīgu attīstību" finansējumu.

Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.

fonds 

 
Free Riga 2014

Rīga, 2014.gada Eiropas kultūras galvaspilsēta, var kļūt arī par Eiropas tukšo telpu galvaspilsētu. Pat pilsētas pārvaldei nav precīzas informācijas, cik ēkas Rīgā stāv tukšas, kas liecina par šīs problēmas neapzināšanu. Tiek aizlaisti bojā kultūras pieminekļi, neizmantotas cilvēkiem ērti pieejamas ēkas un kropļota pilsētas dinamika. Tajā pašā laikā daudzas šobrīd topošās radošas un sabiedriskas iniciatīvas nespēj atrast savām darbībām telpas.

Akcija Free Riga 2014 vēlas savākt informāciju par Rīgas tukšajām ēkām un radīt skaidrību par situāciju. Ar šo iniciatīvu Free Riga 2014  vēlas atrastu labākos veidus, kā tukšās ēkas atkal piepildīt ar dzīvību. Tukšo telpu apzināšanā var iesaistīties ikviens interesents. Vairāk informācijas var atrast šeit.

http://nvo.lv/lv/news/publication/free-riga-2014-4732/

 

Sadaļa "Līdzdalības iespējas" tiek uzturēta par projekta "Ar labu pārvaldību par ilgtspējīgu attīstību" finansējumu.

Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.

fonds 

 
Pētījums par administratīvā likuma ieviešanu

Valsts kancelejas sadarbībā ar SIA „SAFEGE Baltija” un Sabiedriskās politikas centru „PROVIDUS” izstrādātā pētījuma „Administratīvā procesa likuma ieviešanas ietekmes izvērtējums un efektivizēšanas priekšlikumi”, kas tapis projekta Nr.1DP/1.5.1.2.0/08/IPIA/SIF/001 „Administratīvā sloga samazināšana un administratīvo procedūru vienkāršošana” ietvaros prezentācija konferencē „Labāks regulējums efektīvai pārvaldībai” (28.11.2013.) (pētījumu prezentēja Sabiedriskās politikas centra „PROVIDUS” pētnieks Gatis Litvins): http://www.mk.gov.lv/lv/esstrukturfondi/vk-realizetie-projekti/aktivitate1512/petijumi/


Sadaļa "Līdzdalības iespējas" tiek uzturēta par projekta "Ar labu pārvaldību par ilgtspējīgu attīstību" finansējumu.

Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.

fonds 

 


3 lapa no 4