Latvijas Kvalitātes Biedrība

Līdzdalības iespējas
Drīzumā iznāks pētījums par NVO attīstību Latvijā

Vai Tu zini, cik nevalstiskās organizācijas (NVO) ir Tavā pilsētā? Vai Tu iesaisties NVO? Kas ir NVO Latvijā? Šie jautājumi ir atbildēti  biedrības Latvijas Pilsoniskā alianse (eLPA) veiktajā pētījumā „Pārskats par NVO sektoru Latvijā”, kas iznāks pavasarī.
2013. gada garumā eLPA ieguva un analizēja datus par Latvijas NVO sektoru, kā arī izstrādāja sistēmu, kas ļauj analizēt sabiedrības līdzdalības intensitāti un pielāgoja monitoringa sistēmu, lai iegūtu datus par biedrību un nodibinājumu darbību. Ar šo pētījumu eLPA vēlas panākt pozitīvas izmaiņas NVO sektorā, nodrošinot to, ka cilvēki ir gatavi atklāti dalīties ar informāciju NVO sektora sakārtošanas mērķa labā. Iegūtā informācija ir ļāvusi izstrādāt priekšlikumus publiskā finansējuma pārdalei NVO jeb Latvijas NVO fonda izveidei. Priekšlikumi tiks skatīti gan eLPA biedru sapulcēs, diskusijās, kā arī atbildīgo jomu ministrijās. 
Projekta sadarbības partneris Latvijas Platforma sadarbības attīstībai (LAPAS) ir sagatavojusi pētījumu par cilvēkdrošības konceptu kopienu līmenī, īpaši, NVO kontekstā. Šogad tika uzsākta rokasgrāmatas izstrāde kopienām, strādājot ar cilvēkdrošības konceptu. Februārī un martā notiek rokasgrāmatas "testēšana" kopienās Latvijā. Rokasgrāmatu plānots publiskot aprīlī.
Projekta ietvaros 2014. gadā ir plānots publicēt pētījumu “Pārskats par NVO sektoru Latvijā” par 2013. gadu. Lai iepazīstinātu ar pētījuma rezultātiem pavasara mēnešos tiks rīkotas reģionālas konferences, kas ikvienam interesentam ļaus iepazīties ar pētījuma rezultātiem, kā arī ar NVO indeksa elektroniskās platformas iespējām.
Nākamais pētījums par NVO sektoru Latvijā tiks veikts 2015. gadā. Pētījumu veikšana nodrošinās regulāru un kvalitatīvu informāciju par NVO sektora attīstību Latvijā. 
Biedrība īsteno projektu „Ilgtspējīgas pilsoniskās sabiedrības attīstības atbalsta un monitoringa sistēmas pilnveidošana Latvijā”, kura vispārējais mērķis ir stiprināt pilsoniskās sabiedrības ilgtspējīgu attīstību Latvijā. Vairāk par projektu var uzzināt šeit.

Aktivitātes ir projekta Ilgtspējīgas pilsoniskās sabiedrības attīstības atbalsta un monitoringa sistēmas pilnveidošana Latvijā aktivitāte un tas tiek īstenots sadarbībā EEZ un Sabiedrības integrācijas fondu.  Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.

Informācija: http://nvo.lv/lv/news/publication/drizuma-iznaks-petijums-par-nvo-attistibu-latvija-4955/ 


Sadaļa "Līdzdalības iespējas" tiek uzturēta par projekta "Ar labu pārvaldību par ilgtspējīgu attīstību" finansējumu.

Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.

fonds 

 
eLPA turpinās darbu Memoranda padomē

20.02.2014. uzzinājām, ka eLPA direktores p.i. Inta Šimanska ar lielu balsu pārākumu ir ievēlēta Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomē. eLPA redzējums par Memoranda padomes turpmāko darbību ir šāds:
1.    tiek nodrošināts, ka Padomes sēdes notiek regulāri un paredzētājā laikā;
2.    eLPA turpinās sniegt priekšlikumus par Padomes sēdē izskatāmajiem jautājumiem, kas būtiski NVO sektoram kopumā;
3.    marta Padomes sēdē 2014. gadā tiek apstiprināts gada plāns, kurā iekļautas diskusijas par:
⦁    Latvijas NVO fonda koncepcijas alternatīvajiem modeļiem (marts - maijs);
⦁    nepieciešamajiem grozījumiem esošajā kārtībā sabiedriskā labuma organizāciju statusa piešķiršanā un iegūtā statusa vērtēšanā (augusts - oktobris);
⦁    priekšlikumu izstrāde par ES struktūrfondu īstenošanas nosacījumiem, lai atvieglotu NVO spēju īstenot Latvijas noteiktos mērķus ES struktūrfondu kontekstā (maijs - decembris).
eLPA ir gandarīta, ka par padomes locekļiem ir kļuvuši eLPA biedri un partneri: Gundars Jankovs (Delna), Gunita Berķe (Dzīvības koks), Andris Gobiņš, (Eiropas Kustība Latvijā), Inese Siliņa (Kurzemes NVO atbalsta centrs), Rihards Bunka, (Latvijas Juristu apvienība), Valdis Kudiņš (Latvijas Lauku forums) un Inese Vaivare (Latvijas Platforma attīstības sadarbībai).

Informācija: http://nvo.lv/lv/news/publication/elpa-turpinas-darbu-memoranda-padome-4954/ 


Sadaļa "Līdzdalības iespējas" tiek uzturēta par projekta "Ar labu pārvaldību par ilgtspējīgu attīstību" finansējumu.

Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.

fonds 

 
Līdzdalības veidi
Kas ir NVO līdzdalība?
Nevalstisko organizāciju mērķis ir veicināt pilsonisko līdzdalību - indivīda iesaistīšanos sabiedrības un valsts dzīvē, atbalstot NVO izveidi, darbību un rosinot indivīdu iesaisti NVO darbā, stiprināt saites starp indivīdiem un sabiedrības grupām, kā arī starp indivīdiem vai sabiedrības grupām un valsti.

Kas ir pilsoniskā līdzdalība?
Bez iedzīvotāju pilsoniskās ieinteresētības valsts dzīvē var saglabāties plaisa starp valsti un sabiedrību, dažādām sabiedrības grupām un arī indivīdiem. Integrāciju nevar virzīt tikai no augšas, bez pilsoniskas līdzdalības no apakšas. Aktīva pilsoniska līdzdalība sekmē, ka tiek pārstāvētas sabiedrības vairākuma intereses, ka tiek saliedēti iedzīvotāji un stiprināta demokrātija. Pilsoniskā līdzdalība stiprina iedzīvotāju politisko integrāciju un aktīvu līdzdalību parlamentārajā demokrātijā visos varas līmeņos. Tā tiecas arī pārvarēt iedzīvotāju atsvešinātību no valsts un pašvaldībām.

Kas ir pilsoniskā sabiedrība?
Sabiedrība, kurā indivīdi sadarbojas ar citiem indivīdiem un publisko varu savu un sabiedrības problēmu risināšanā. Pilsoniskajā sabiedrībā ietilpst dažādu veidu formāli un neformāli veidojumi, kas ir neatkarīgi no valsts, ģimenes un uzņēmējdarbības. Pilsoniskā sabiedrība nodrošina arī to interešu pārstāvniecību, kuras nevar sevi pārstāvēt, izmantojot ekonomiskos un politiskos ietekmēšanas līdzekļus (piemēram, vides aizsardzība, bērnu un cilvēku ar īpašām vajadzībām tiesības).

Kāpēc nepieciešama pilsoniskā sabiedrība?
Demokrātiskā valstī valsts vara pieder tautai (LR Satversmes 2. pants). Tas nozīmē, ka pilsoņi ir atbildīgi par valsts un tādējādi arī par savas dzīves kvalitātes celšanu un pilnvērtīgu attīstību. Ņemot vērā, ka mūsdienās nav efektīvi piedalīties tiešā valsts pārvaldīšanā, tauta valsts pārvaldīšanas funkcijas atbilstoši sabiedrības interesēm deleģē valsts pārstāvjiem. Valsts pārvalde veic funkcijas sabiedrības labā. Lai precīzāk izprastu sabiedrības vajadzības, viens no risinājumiem ir sadarbība ar NVO, kas ir saikne starp sabiedrību un valsts pārvaldi, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzību transformāciju valsts varas struktūrās.

Galvenie NVO līdzdalības veidi:
- līdzdarbība likumdošanas izstrādē, ieviešanā un uzraudzībā;
- brīvprātīgais darbs, labdarība un filantropija;
- sadarbība starp valsti, pašvaldībām, uzņēmējiem un NVO;
- uzdevumu deleģēšana nevalstiskajām organizācijām.
 
Līdzdalības līmeņi
Līdzdalību valsts pārvaldē var īstenot vairākos līmeņos  - pašvaldībāscentrālajās valsts pārvaldes institūcijās un Saeimā, kā arī ES institūcijās.
Sabiedrības iesaiste ir ļoti nozīmīga kvalitatīvam lēmumu pieņemšanas procesam Eiropas Savienībā. Sabiedrībai piedaloties lēmumu pieņemšanas procesā, tiek nodrošināta grupu interešu ievērošana un vajadzību apmierināšana visos varas līmeņos dažādu jomu griezumā.
Sabiedrība var iesaistīties Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesos dažādos veidos - gan kā indivīds, gan kā organizācijas vai institūcijas pārstāvis. Iesaisti ES lēmumu pieņemšanas procesā iespējams īstenot dažādos līmeņos:
- neformālais nacionālais/pārnacionālais līmenis - ES nevalstisko organizāciju tīklojumi;
- formālais nacionālais līmenis - ES dalībvalstu institūcijas: valdība, parlaments;
- formālais pārnacionālais līmenis - ES institūcijas: Eiropas Komisija, Eiropas Parlaments u.c.

Neatkarīgi no iesaistes līmeņa, līdzdalību var īstenot šādos veidos:
- sniedzot viedokli, priekšlikumus NVO tīklojumiem un/vai atbildīgajām institūcijām konkrētu izaicinājumu novēršanai;
- rakstot vēstules NVO tīklojumiem, atbildīgajām institūcijām (gan nacionālajā, gan pārnacionālajā līmenī) ar aicinājumiem uzlabot situāciju vai novērst noteiktus apdraudējumus;
- aktivi iesaistīties darbā kādā no Eiropas Savienības NVO sadarbības tīkliem;
- tiekoties ar Latviju pārstāvošiem politiķiem, amatpersonām Eiropas Savienībā;
- kā indivīdam vai sabiedrības grupas interešu pārstāvim līdzdarbojoties ES tiesību aktu izstrādē, īstenošanā un uzraudzībā;
- piedalīties Eiropas Komisijas izsludinātajās publiskajās apspriedēs par kādu no politikas jautājumiem;
- izsakot atbalstu vai protestu (mītiņi, demonstrācijas) kādai no ES politikām, tiesību aktiem.

Informācija: http://nvo.lv/lv/news/page/lidzdalibas-veidi-93/


Sadaļa "Līdzdalības iespējas" tiek uzturēta par projekta "Ar labu pārvaldību par ilgtspējīgu attīstību" finansējumu.

Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.

fonds 

 
Straujumas valdība var paspēt „ielikt pamatus” Latvijas NVO fonda izveidei!

Biedrība Latvijas Pilsoniskā alianse vērsusies pie ministru prezidentes kandidātes Laimdotas Straujumas, lai aicinātu par vienu no valdības prioritātēm noteikt Latvijas NVO fonda izveidi.

Jau 2012. gadā valdība uzņēmās izveidot Latvijas Nevalstisko organizāciju fondu, kura darbība sāktos 2013. gadā, tomēr līdz šim brīdim nav izstrādāts redzējums par fonda mērķiem, darbību, sniegtā atbalsta veidiem un tā apjomu Latvijas NVO sektoram. Šobrīd Latvijas biedrības un nodibinājumi veic savu darbību un izvērš aktivitātes, pateicoties Eiropas Ekonomikas zonas, Norvēģijas un Šveices valdību dāsnajai atbalstam, kā arī, pateicoties pašvaldību projektu konkursiem un saņemtajiem ziedojumiem, kas tiek novirzīti konkrētā mērķa īstenošanai. Organizētās pilsoniskās sabiedrības aktivitāte no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem mērķtiecīgai sabiedrības saliedēšanai, integrācijai un iedzīvotāju labklājības stiprināšanai, nav atbalstīta.

Latvijas NVO fonda izveides priekšnoteikums ir politiskā apņemšanās to paveikt un patiesi ceram, ka Laimdotas Straujumas valdība liks pamatus Latvijas Nevalstisko organizāciju fonda izveidei, izmantojot valsts budžeta līdzekļus.

Šajā kontekstā būtisks ir arī jautājums par finansējuma novirzīšanas procesu un tā caurspīdīgumu Latvijas NVO fondam. Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ikgadējiem ziņojumiem un Valsts kancelejas apkopojumu, NVO sektoram ik gadu uzdevumu veikšanai dažādas institūcijas piešķir teju 15 miljonus eiro. Tomēr šī sistēma nav universāla un ne visos gadījumos ir caurspīdīga, vai arī citos gadījumos lieki birokratizēta. Esošajai finansējuma pārdales sistēmai ir vairāki trūkumi: 1) finansējuma pārdale nav caurskatām un ir atsevišķu, ne mazāk svarīgu jautājumu izslēdzoša; 2) finansējuma piešķiršana ne vienmēr izriet no nozares definētajiem plānošanas dokumentiem, bet no ad hoc vajadzībām un noteiktu grupu spējām „būt īstajā laikā īstajā vietā”.

eLPA aicina jauno valdību apņemties izveidot sociālās uzņēmējdarbības konceptu un paredzēt visu nepieciešamo atbalstu, lai nākamo gadu laikā sociālo uzņēmēju darbības rezultātā tiktu mazināts to cilvēku skaits, kuri pakļauti nabadzības riskam un lai vairotu Latvijas iedzīvotāju spējas stiprināt savu drošumspēju.

Vairāk par eLPA priekšlikumiem jaunajai valdībai vari lasīt šeit http://nvo.lv/site/attachments/14/01/2014/priekslikumi_deklaracijai.pdf
Informācija pārpublicēta no: http://nvo.lv/lv/news/publication/straujumas-valdiba-var-paspet-ielikt-pamatus-latvi-4825/ 


Sadaļa "Līdzdalības iespējas" tiek uzturēta par projekta "Ar labu pārvaldību par ilgtspējīgu attīstību" finansējumu.

Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.

fonds 

 
eLPA turpina "IPSAAMSPL" projektu

2014. gadā eLPA turpina īstenot Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu programmas „NVO fonds” iepriekš noteikto projektu Ilgtspējīgas pilsoniskās sabiedrības attīstības atbalsta un monitoringa sistēmas pilnveidošana Latvijā īstenošanu. Projekta ietvaros 2014. gadā ir plānota nevalstiskā sektora pētījumu veikšana, tajā skaitā priekšlikumu izstrāde efektīva un ilgtspējīga nevalstiskā sektora finansēšanas ieviešanai un nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos.

Projekta ietvartos notiks arī priekšlikumu izstrāde nevalstiskā sektora monitoringa sistēmas izveidei, kas ļauj analizēt sabiedrības līdzdalības intensitāti, lai precīzāk noteiktu jomas, kurās nepieciešams atbalsts NVO sektora pilnvērtīgai attīstībai Latvijā.

eLPA projektu īsteno sadarbībā ar Latvijas Platformu attīstības sadarbībai - LAPAS.  Projekta partnera kompetencē ir īstenot pasākumu - cilvēkdrošības koncepcijas attīstība un NVO loma tajā īstenošanu. Pasākuma ietvaros tiks izstrādāts pētījums par cilvēkdrošību un analizēta NVO loma tās veicināšanā, kā arī izstrādāta stratēģija daudz intensīvākai NVO darbības atbilstībai veidam, kas stiprina cilvēku spēju pašiem adaptēties krīzes situācijās un risināt problēmas.

Projekta vispārējais mērķis ir stiprināt pilsoniskās sabiedrības ilgtspējīgu attīstību Latvijā, savukārt „NVO fonda” mērķis  ir stiprināt pilsoniskās sabiedrības attīstību un stiprināt atbalstu sociālajam taisnīgumam, demokrātijai un ilgtspējīgai attīstībai.

http://nvo.lv/lv/news/publication/elpa-turpina-ipsaamspl-projektu-4823/

Sadaļa "Līdzdalības iespējas" tiek uzturēta par projekta "Ar labu pārvaldību par ilgtspējīgu attīstību" finansējumu.

Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.

fonds 

 
eLPA priekšlikumi valsts iestāžu mājaslapu pārvaldē

eLPA pagājušā nedēļā sniedza atzinumu par Valsts kancelejas izstrādātu koncepcijas projektu „Valsts tiešās pārvaldes un centrālo valsts iestāžu tīmekļa vietņu attīstības koncepcija”, kuras vīzija ir kvalitatīva valsts pārvaldes komunikācija ar sabiedrību un pilsoniskās līdzdalības veicināšana. Koncepcija piedāvā trīs rīcības virzienus: īstenojot 1. rīcības virzienu, katra valsts tiešās pārvaldes iestāde pārvaldītu savas tīmekļa vietnes patstāvīgi, 2.virzienu – tīmekļa vietņu pārvaldība notiktu ministriju līmenī, savukārt 3.virziens piedāvā pārvaldību valsts līmenī.
eLPA atbalsta Koncepcijas 3. rīcības virziena tālāku virzību, jo valsts pārvaldes mājaslapu pārvaldībā ir nepieciešami centralizēti standarti, lai veidotu vienotu valsts pārvaldes tēlu, tādējādi palielinot sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei un ievērojot tiesiskās paļāvības un pārskatāmības principus.
Tāpat eLPA aicināja vadlīniju izstrādes procesā iesaistīt nozaru nevalstiskās organizācijas un apliecināja gatavību sadarboties, informējot un konsultējot.

http://nvo.lv/lv/news/publication/elpa-priekslikumi-valsts-iestazu-majaslapu-parvald-4822/


Sadaļa "Līdzdalības iespējas" tiek uzturēta par projekta "Ar labu pārvaldību par ilgtspējīgu attīstību" finansējumu.

Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.

fonds 

 
eLPA 2014.gada apņemšanās

Šis gads turpinās ar eLPA aktīvu darbību interešu aizstāvības jomā un stiprinot biedrību un nodibinājumu kapacitāti, tajā skaitā savas organizācijas. Pateicoties finansējumam, ko eLPA saņēma, lai īstenotu projektu „NVO interešu aizstāvības nodrošināšana nacionālā līmenī II” SIF administrētās Nevalstisko organizāciju darbības atbalsta programmas EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenta ietvaros, mēs 2014. gadā:
1.    turpinām sniegt bezmaksas konsultācijas par biedrību, nodibinājumu dibināšanu; finansējuma piesaisti; līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos; organizācijas attīstības plāna izstrādi; NVO un publiskās pārvaldes sadarbības piemēriem un veidiem, kā arī lietvedības kārtošanu biedrībās un nodibinājumos. Konsultāciju sniegšana nepieciešama, lai veicinātu NVO neatkarīgu un pastāvīgu darbību;

Lasīt tālāk...
 
Gribi telpas Rīgas centrā?

Latvijas Pilsoniskā alianse (eLPA) piedāvā iespēju izīrēt telpas savā mājīgajā ofisā! Tā kā eLPA birojs atrodas Rīgas centrā – Ģertrūdes ielā, tad tā var būt lieliska satikšanās vieta!

Telpas ir piemērotas semināru organizēšanai līdz 25 cilvēkiem, kā arī dažādu sanāksmju, apmācību un diskusiju norisei. Tiek nodrošināts arī nepieciešamais tehniskais aprīkojums konkrētā pasākuma organizēšanai.

eLPA birojā var arī izīrēt darba vietu ar nepieciešamo aprīkojumu, uz ilgāku laika posmu. Telpas var apskatīt klātienē un foto.
Ja Tevi ir ieinteresējis piedāvājums, vai ir radušies kādi jautājumi, lūdzu sazinies ar eLPA, rakstot uz  Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu  vai zvanot uz tālruni 67846464.

http://nvo.lv/lv/news/publication/gribi-telpas-rigas-centra-4799/

Sadaļa "Līdzdalības iespējas" tiek uzturēta par projekta "Ar labu pārvaldību par ilgtspējīgu attīstību" finansējumu.

Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.

fonds 

 
Free Riga 2014

Rīga, 2014.gada Eiropas kultūras galvaspilsēta, var kļūt arī par Eiropas tukšo telpu galvaspilsētu. Pat pilsētas pārvaldei nav precīzas informācijas, cik ēkas Rīgā stāv tukšas, kas liecina par šīs problēmas neapzināšanu. Tiek aizlaisti bojā kultūras pieminekļi, neizmantotas cilvēkiem ērti pieejamas ēkas un kropļota pilsētas dinamika. Tajā pašā laikā daudzas šobrīd topošās radošas un sabiedriskas iniciatīvas nespēj atrast savām darbībām telpas.

Akcija Free Riga 2014 vēlas savākt informāciju par Rīgas tukšajām ēkām un radīt skaidrību par situāciju. Ar šo iniciatīvu Free Riga 2014  vēlas atrastu labākos veidus, kā tukšās ēkas atkal piepildīt ar dzīvību. Tukšo telpu apzināšanā var iesaistīties ikviens interesents. Vairāk informācijas var atrast šeit.

http://nvo.lv/lv/news/publication/free-riga-2014-4732/

 

Sadaļa "Līdzdalības iespējas" tiek uzturēta par projekta "Ar labu pārvaldību par ilgtspējīgu attīstību" finansējumu.

Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.

fonds 

 
Pētījums par administratīvā likuma ieviešanu

Valsts kancelejas sadarbībā ar SIA „SAFEGE Baltija” un Sabiedriskās politikas centru „PROVIDUS” izstrādātā pētījuma „Administratīvā procesa likuma ieviešanas ietekmes izvērtējums un efektivizēšanas priekšlikumi”, kas tapis projekta Nr.1DP/1.5.1.2.0/08/IPIA/SIF/001 „Administratīvā sloga samazināšana un administratīvo procedūru vienkāršošana” ietvaros prezentācija konferencē „Labāks regulējums efektīvai pārvaldībai” (28.11.2013.) (pētījumu prezentēja Sabiedriskās politikas centra „PROVIDUS” pētnieks Gatis Litvins): http://www.mk.gov.lv/lv/esstrukturfondi/vk-realizetie-projekti/aktivitate1512/petijumi/


Sadaļa "Līdzdalības iespējas" tiek uzturēta par projekta "Ar labu pārvaldību par ilgtspējīgu attīstību" finansējumu.

Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.

fonds 

 
Ventspils reģionālais NVO atbalsta centrs uzsāk projektu

2013.gada augustā Ventspils reģionālais nevalstisko organizāciju (NVO) atbalsta centrs, piedaloties Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta programmas „NVO fonds” apakšprogrammas „NVO darbības atbalsta programmas” projektu konkursā, ir ieguvis finansiālu atbalstu projektam „Ventspils pilsētas un novada pilsoniskās sabiedrības attīstībai”, kas tiks ieviests laika periodā līdz 2015.gada 31.decembrim.

Projekta mērķis ir veicināt sabiedriskā sektora attīstību un aktivizāciju Ventspils pilsētā un Ventspils novadā. Ventspils NVO atbalsta centrs ar šo projektu turpinās līdz šim veiksmīgi veikto darbu: gan sekmējot aktīvas pilsoniskas sabiedrības izaugsmi, gan veicinot tādu politisko procesu veidošanos, kuros notiek dažādu sociālo, etnisko, reliģisko un citu grupu līdzvērtīga iekļaušanās sabiedrībā, mazinot sociālo spriedzi. Vairāk informācijas par projektu var atrast šeit.

http://nvo.lv/lv/news/publication/ventspils-regionalais-nvo-atbalsta-centrs-uzsak-pr-4583/


Sadaļa "Līdzdalības iespējas" tiek uzturēta par projekta "Ar labu pārvaldību par ilgtspējīgu attīstību" finansējumu.
Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.

fonds 

 
Latvijas prezidentūra ES: NVO un brīvprātīgo loma, ziedojumi

ES logo

26.09.2013. Valsts sekretāru sanāksmē piedalījās R.Vandriessch kundze, kura iepazīstināja ar Beļģijas prezidentūras ES pieredzi 2001. un 2011. gadā. Iepriekšējo prezidentūru vadītāja uzsvēra trīs būtiskus aspektus, kas nodrošinās panākumus īstenojot prezidentūru. 

1.    cieša sadarbība starp TRIO valstīm prezidentūras saņemšanas, vadīšanas un nodošanas laikā;
2.    cieša sadarbība ar NVO prezidentūras uzdevumu definēšanā un pasākumu norisē;
3.    balansa noturēšana starp starptautiskajām aktivitātēm un nacionālas nozīmes prioritātēm.   

Tā kā Latvijas prezidentūras sekretariāts sadarbību ar NVO ir sācis savlaicīgi, aicinot organizācijas iesūtīt savus pasākumus kopīgās norises kalendārā, var secināt, ka NVO darbam piešķirta būtiska nozīme šāda augsta līmeņa pasākuma īstenošanā. Vienlaikus aicinām Latvijas prezidentūru ES pievērst uzmanību oficiālajiem pasākumiem, kurus var bagātināt NVO ekspertu viedoklis un aicināt organizāciju pārstāvjus piedalīties institūciju aktivitātēs, un otrādi, arī ārpus abpusēju labas gribas dokumenta, memoranda ietvara. Prezidentūras kontekstā jāmin arī brīvprātīgā darba nozīme. Latvijas prezidentūras sekretariāts definējis, ka prezidentūras sekmīgai norisei būtiska loma būs brīvprātīgajam darbam. Tādēļ sekretariāts aktīvi iesaistījies likumprojekta par brīvprātīgo darbību gatavošanā. Viens no priekšlikumiem, ko izteicis sekretariāts – brīvprātīgajam darbam ir jābūt ne tikai vērstam sabiedriskā labuma darbības jomās, bet arī: „valstij svarīgu starptautisku projektu sagatavošanu un organizēšanu”. eLPA uzskata, ka brīvprātīgā darba likuma ieviešana pirmkārt ir būtiksa tāpēc, lai valsts atpazītu šādu sabiedrības līdzdalības formu, nevis izmantotu šo konceptu tad, kad tai tas nepieciešams. Trešā piezīme par Latvijas prezidentūru ES – tās norisei, līdztekus finansējumam, ko piešķir valsts budžeta, nepieciešami ziedojumi! Šobrīd apspriešanas procesā ir vairāki grozījumi likumprojektos, kas piedāvā, ka var atvēlēt ziedojumu: „Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariātam ar mērķi sagatavoties Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē 2015.gadā vai nodrošināt tās norisi”. eLPA kritiski vērtē šādu kārtību, jo tā būtiski izkropļo izpratni par ziedošanas kultūru un tās mērķiem sabiedrībā. eLPA saskata, ka šādiem precedentiem var sekot citi gadījumi, pretendējot uz ziedojumiem, kaut gan izdevumi ir sedzami no valsts budžeta pilnā apmērā.


http://nvo.lv/lv/news/publication/latvijas-prezidentura-es-nvo-un-brivpratigo-loma-z-4562/


Sadaļa "Līdzdalības iespējas" tiek uzturēta par projekta "Ar labu pārvaldību par ilgtspējīgu attīstību" finansējumu.
Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.

fonds 

 
Jauna "pilsoniskās sabiedrības" padome

20.09.2013. notika pirmā Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu īstenošanas uzraudzības padomes sēde. Sēdes sastāvā ir divdesmit trīs dažādu nozaru ministriju pārstāvji, kuru galvenais uzdevums būs koordinētā manierē pārraudzīt minētā politikas dokumenta ieviešanu un dažādu ziņojumu un konkrētu darba plānu sagatavošanu saistībā ar šīm pamatnostādnēm.

Pamatnostādnēs ir trīs galvenie virzieni, tajā kopā ir desmit mērķi, piecdesmit četri uzdevumi un aptuveni simtu deviņdesmit pasākumi. Padome pirmajā sēdē iepazinās ar darba uzdevumiem, kā arī tika iepazīstināti ar plānoto darba stilu. Padome jau pirmajā sēdē pieņēma divus lēmumus:

1. Izstrādāt trīs gadu plānu politikas dokumenta ieviešanai, kas sakritu ar vidēja termiņa valsts budžetu 2014-2016. gadam. Padome akceptēja šādu Kultūras ministrijas piedāvājumu.

2. Padome nolēma izveidot šīs padomes darba grupu, kuras uzdevums būs koordinēt ar diasporas jautājumiem saistītās aktivitātes. Šāda darba grupa jau darbojas, tomēr tai nebija pastāvīga statusa.

Padomes locekļi diskusijas veidā pauda savu redzējumu par pienesumu Padomes darbā. Padomē NVO pārstāv konkursa ceļā izvēlētas organizācijas un to pārstāvji – R.Pīpiķe, biedrība „Latvijas Pilsoniskā alianse”, D.Akule, „Providus”, J.Kukainis, „Pasaules brīvo latviešu apvienība”. Padomē pārstāvēti arī sociālie partneri.

http://nvo.lv/lv/news/publication/jauna-pilsoniskas-sabiedribas-padome-4542/


Sadaļa "Līdzdalības iespējas" tiek uzturēta par projekta "Ar labu pārvaldību par ilgtspējīgu attīstību" finansējumu.

Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.

fonds 

 
Pilnveidos Memoranda padomes darbu

Ceturtdien, 12.septembrī, valsts sekretāru sanāksmē izsludināts jaunais Ministru kabineta un NVO sadarbības memorands, kas paredz kvalitatīvi pilnveidot Memoranda padomes darbu.

Valsts kancelejas direktore, Memoranda padomes vadītāja Elita Dreimane uzsver, ka sanāksmē izsludinātais NVO un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes nolikums ļaus būtiski efektivizēt Memoranda padomes darbu, piemēram, padomē darbojošos pārstāvjus izraugoties konkursa kārtībā.

„Ņemot vērā, ka Memoranda padome ir būtisks sabiedrības līdzdalības instruments Ministru kabineta lēmumu pieņemšanas procesā, ļoti svarīgi ir kvalitatīvi pilnveidot NVO iesaisti jau valdības lēmumu izstrādes sākumposmā, izmantojot gan diskusiju dokumentus, gan arī mērķtiecīgāku padomes darbu, paceļot augstākā līmenī tās cilvēkresursu atlasi, kā arī nākotnē īstenojot tiesību aktu projektu digitālā risinājuma pilnveidošanu,” informē E.Dreimane.

Viņa arī uzsver, ka līdz šim ir īstenotas nozīmīgas iniciatīvas sabiedrības līdzdalības nodrošināšanā valdības lēmumu pieņemšanas, t.sk., panākot NVO iekļaušanu tiesību aktu izstrādes darba grupās, atzinumu sniegšanā, dalība Valsts sekretāru sanāksmēs, Ministru kabineta komitejas un valdības sēdēs, kā arī iespēju Ministru kabineta mājaslapā iepazīties ar izskatāmajiem lēmuma projektiem.

Grozījumus valdības un NVO sadarbības memoranda normatīvajā regulējumā izstrādāja pēc NVO iniciatīvas izveidota darba grupa. Izmaiņu mērķis ir panākt līdzvērtīgāku un kvalitatīvāku valsts pārvaldes, valdības amatpersonu un NVO dialogu par pilsoniskās sabiedrības un Latvijas iedzīvotājiem aktuāliem jautājumiem. 10.jūlija Padomes sēdē plānots apstiprināt padomes vidēja termiņa prioritātes, kas iekļauj NVO finansēšanas sistēmas pilnveidošanu, līdzdalības veicināšanu valdības lēmumu pieņemšanas procesā un Memoranda padomes un NVO darbības stiprināšanu.

Papildinformācija
Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome ir konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir sekmēt Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memorandā noteikto mērķu sasniegšanu. Padomes uzdevums ir sniegt priekšlikumus Ministru prezidentam un ieteikumus ministrijām, lai uzlabotu valsts pārvaldes institūciju un pilsoniskās sabiedrības sadarbību. Padomes sekretariāta funkcijas īsteno Valsts kanceleja. Šobrīd Memorandu parakstījušas jau 352 nevalstiskās organizācijas.

Padomes nolikums, sastāvs un sēžu protokoli, kā arī relīzē minētie dokumentu projekti pieejami Ministru kabineta mājas lapā.

Signe Znotiņa - Znota
Ministru kabineta preses sekretāre
Tālr.: 28803639 / 67082919
E-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu "> Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu

http://www.mk.gov.lv/lv/aktuali/zinas/2013-gads/09/120913-vk-02/
 

Sadaļa "Līdzdalības iespējas" tiek uzturēta par projekta "Ar labu pārvaldību par ilgtspējīgu attīstību" finansējumu.
Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.

fonds 

 
Jaunas idejas - diskusiju dokumenti - realitāte

Latvijas Pilsoniskā Alianse jau iepriekš informēja, ka sākot ar 2013. gada 1. jūliju valsts iestādēm to interneta vietņu sadaļā Sabiedrības līdzdalība ievietojama informācija par tiesību aktu projektiem 14 dienas pirms tie tiek pieteikti Valsts sekretāru sanāksmē. Tādējādi iedzīvotāji savlaicīgi var iepazīties ar gaidāmajām izmaiņām un sniegt viedokli atbildīgajām amatpersonām par plānoto iniciatīvu. Iestādēm šādi jārīkojas, ja būtiski tiek mainīti esošie tiesību akti un ieviestas jaunas politiskās iniciatīvas. Līdz 2013. gada 2. septembrim Iekšlietu ministrija  ierosinājusi diskusijas par 13 dokumentu projektiem, Valsts kanceleja par trīs un Satiksmes ministrija par diviem, bet Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija par vienu diskusiju dokumentu. Pārējās 10 ministrijas diskusiju dokumentu nav iniciējušas. eLPA, veicot minētās iniciatīvas  efektivitātes rezultātus secina, ka būtisks trūkums ir tas, ka daļai ministriju nav pat izveidotas sadaļas Diskusiju dokumenti, kas būtiski apgrūtina minētās iniciatīvas ieviešanu praksē.
http://nvo.lv/lv/news/publication/jaunas-idejas-diskusiju-dokumenti-realitate-4472/


Sadaļa "Līdzdalības iespējas" tiek uzturēta par projekta "Ar labu pārvaldību par ilgtspējīgu attīstību" finansējumu.
Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.

fonds 

 
Pētījuma par sabiedrības līdzdalību rezultāti

Izvērtējums par nevalstisko organizāciju iesaistes mehānismiem Ministru kabineta lēmumu pieņemšanas procesā un priekšlikumu izstrāde šo mehānismu pilnveidei

Pētījumā rekomendēts pilnveidot esošos līdzdalības mehānismus un izpratni

Valsts Kanceleja
05.09.2013. 

Pētījumā par sabiedrības līdzdalību konstatēts, ka normatīvais regulējums par sabiedrības līdzdalību Latvijā ir pietiekošs, tomēr esošie sabiedrības līdzdalības mehānismi kvalitatīvi jāpilnveido, palielinot nevalstisko organizāciju (NVO) kapacitāti un abu sadarbībā iesaistīto pušu – valsts pārvaldes un NVO zināšanas un izpratni par sabiedrības līdzdalību.

Trešdien, 4.septembrī publiskotā pētījuma „Izvērtējums par nevalstisko organizāciju iesaistes mehānismiem Ministru kabineta lēmumu pieņemšanas procesā un priekšlikumu izstrāde šo mehānismu pilnveidei” ietvaros sniegts NVO un valsts pārvaldes izmantoto līdzdalības mehānismu apskats, izvērtēta Lielbritānijas un Igaunijas pieredze par NVO līdzdalībā izmantotajām inovatīvajām institucionālajām formām, tai skaitā – diskusiju dokumentiem, e-līdzdalību, kā arī sniegti ieteikumi nepieciešamiem pasākumiem NVO līdzdalības mehānismu valsts pārvaldē pilnveidošanai un jaunu mehānismu izveidei.

Pētījuma rezultāti, īpaši ārvalstu līdzdalības pieredzes izpēte, devusi iespēju secināt, ka Latvijā izmanto citās valstīs pastāvošās sabiedrības līdzdalības formas un arī normatīvais regulējums veicina plašāku un aktīvāku sabiedrības līdzdalību valdības lēmumu pieņemšanas procesā. Vienlaikus pētījumā norādīts uz šķēršļiem sabiedrības līdzdalībai – NVO kapacitāti un nepietiekošiem resursiem, tai skaitā – cilvēkresursiem, kā arī nepietiekošām zināšanām par valdības lēmumu pieņemšanas procesu. Savukārt valsts pārvaldes darbiniekiem ne vienmēr ir pietiekoši daudz laika un cilvēkresursu plašām un pietiekoši ilgām konsultācijām ar sabiedrību.

Pētījumā iegūtā informācija un rekomendācijas jau izmantotas, izstrādājot Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes vidēja termiņa darba plānu, kā arī grozījumus minētā Memoranda tekstā un Memoranda padomes nolikumā. Piemēram, izstrādātais Memoranda padomes nolikuma grozījumu projekts paredz stiprināt Memoranda padomes kapacitāti un efektivitāti, paredzot, ka NVO pārstāvji par padomes locekļiem kļūst konkursa kārtībā. Tāpat arī plānots stiprināt partnerības principu, Memoranda padomes sēžu vadīšanu īstenojot rotācijas kārtībā gan valsts puses, gan NVO puses sēdes vadītājam, kas vienlaikus palielina NVO atbildību par sēžu darbakārtības veidošanu.

Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane norāda: „Sabiedrības līdzdalība ir līdz šim vēl nepietiekami izmantots resurss valdības pieņemto lēmumu kvalitātes un valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošanai, tāpēc mūsu mērķis ir panākt, lai Latvijā pastāvošās plašās sabiedrības līdzdalības iespējas tiktu izmantotas ne tikai formāli, bet sniegtu būtisku ieguldījumu Latvijas turpmākā attīstībā.”

Gunta Freimane
Komunikācijas departamenta konsultante
Tālr.:67082929, 28341699
E-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu "> Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu

Sadaļa "Līdzdalības iespējas" tiek uzturēta par projekta "Ar labu pārvaldību par ilgtspējīgu attīstību" finansējumu.
Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.
fonds 

 
Latvijas NVO sektora darbības ilgtspējas izmaiņas

Ceturtdien, 29. augustā, notika eLPA organizēta diskusija, lai analizētu tendences, panākumus un izaicinājums pilsoniskai sabiedrībai Latvijā un Centrāleiropas reģionā. Prezentējot 2012. gada ilgtspējas indeksa ziņojumu par Latviju, eLPA analizēja pilsonisko sabiedrību Latvijā, salīdzinājumā ar citām valstīm.
Diskusijā piedalījās kompetenti pētnieki un šīs jomas eksperti: Andis Kudors, Austrumeiropas politikas pētījumu centrs, izpilddirektors; Diāna Potjomkina, politikas pētniece; Inese Vaivare, Latvijas Platforma attīstības sadarbībai, direktore; Dita Lāce, Resursu centrs sievietēm „Marta”, valdes locekle.   Diskusiju vadīja Rasma Pīpiķe, eLPA direktore.
Diskusijā tika analizēti šādi jautājumi:
- Vai Latvijas pilsoniskās sabiedrības veiksmes stāsts ietekmē pilsonisko sabiedrību reģionā?
- Vai ir lietas, ko Latvijas pilsoniskā sabiedrība var aizgūt no citām valstīm, kur attīstības rādītāji nav visai spoži?
- Kāda ir Latvijas pilsoniskās sabiedrības loma globālos procesos?
Diskusijas dalībnieki secināja, ka pilsoniskā sabiedrība Latvijā spēj ātri pielāgoties mainīgai situācijai, tajā pašā laikā ir nepieciešams stiprināt saikni un sadarbību starp NVO un Saeimu, un citām valsts institūcijām, strādājot globālā līmenī, organizējot kopīgi un iesaistot organizācijas starptautiskās vizītēs un starptautisku delegāciju uzņemšanā. Diskusijā tika uzsvērts, ka pilsoniskajai sabiedrībai Latvijā ir jāsaskata riski, kas saistīti ar sabiedrības novecošanos, piesaistot sektoram jaunus cilvēkus. Tajā pašā laikā mums arī ir iespējas aizgūt dažādus sadarbības, kā arī vērtību modeļus no valstīm, kur iespējams situācija nav tik attīstīta, bet savstarpējās sadarbības kultūra ir attīstītāka. Tāpat arī ir vērts analizēt citu valstu pieredzi, lai mācītos no to kļūdām. Minētais ziņojums sešpadsmit gadu ilgā laika periodā aptver informāciju par pilsoniskās sabiedrības attīstību divdesmit deviņās valstīs, tajā skaitā Latvijā. Ziņojums tiecas fiksēt progresu, kādu pilsoniskā sabiedrība piedzīvo šajā periodā dažādos nozīmīgos aspektos – normatīvā vide, organizāciju kapacitāte, finansiālā ilgtspēja, interešu aizstāvība, pakalpojumu nodrošinājums, infrastruktūra un publiskais tēls.
(Plašāka informācija: http://nvo.lv/lv/news/)

Sadaļa "Līdzdalības iespējas" tiek uzturēta par projekta "Ar labu pārvaldību par ilgtspējīgu attīstību" finansējumu.
Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. 
fonds 

 
Valsts kanceleja aicina...

Valsts kanceleja aicina: "Seko mums un uzzini, ko Eiropas Sociālais fonds devis tev" 

Šogad noslēgumam tuvojas 2007. - 2013. gada Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu plānošanas periods. Šajā laikā, izmantojot Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējumu, ir paveiktas daudzas nozīmīgas lietas, notikušas izmaiņas, kas uzlabo un atvieglo cilvēku dzīvi. Lai par tām uzzinātu pēc iespējas vairāk cilvēku, Valsts kanceleja sadarbosies ar projektu īstenotājiem, meklējot un izceļot praktiskos projektu sasniegumus. Plānota komunikācija sociālajos tīklos, sadarbība ar plašsaziņas līdzekļiem, tiks sūtīti tiešie e-pasti mērķauditorijām, rīkoti publiski pasākumi un citas aktivitātes.
Vairāk informācijas šeit. 

Reģionālie Eiropas Savienības struktūrfondu informācijas centri:
Rīgas reģionā – Rīga (67217975)
Kurzemē - Saldus (63807276)
Latgalē - Daugavpils (65423801)
Vidzemē - Valmiera (64219021)
Zemgalē - Jelgava (63028454) un Jēkabpils (65207419)


Sadaļa "Līdzdalības iespējas" tiek uzturēta par projekta "Ar labu pārvaldību par ilgtspējīgu attīstību" finansējumu.
Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.

fonds


 


3 lapa no 3